Pirms dažiem gadiem Bauskas rajonā valsts aizsardzības īpašs statuss bija tikai 70 objektiem.
Pirms dažiem gadiem Bauskas rajonā valsts aizsardzības īpašs statuss bija tikai 70 objektiem. Tagad to skaits sasniedzis 500.
Īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorijā ietilpst zooloģiskie, ģeoloģiskie liegumi, avoti, klintis, kritenes, parki, dendroloģiskie stādījumi un citi veidojumi. Rajonā atklāts daudz jaunu, līdz šim nezināmu objektu.
Par vērtīgu atradumu uzskatāma purva varžu populācija, kas uzieta Codes pagastā, un medicīnisko dēļu mājvieta Bārbeles pagasta Rukšu ezerā.
Rajonā valsts aizsardzībā atrodas dzērvenāju trīs liegumi. Tajos tiek nodrošināts speciāls režīms, tādēļ ogošanai vajadzīgas atļaujas.
Apmēram 80 procentu no aizsargājamo dabas objektu skaita veido īpatnējie, retie un introducētie koki. Atklāti vairāki līdz šim nezināmi dižkoki, kas ir vieni no resnākajiem Zemgalē – vīksna, ozols, kļava.
Aizsargājamo parku un dendroloģisko stādījumu skaits sasniedzis 20 (agrāk bija 16). Ārces, Pamūšas un Krievgaļu parkā uzietas reti izplatītu augu atradnes.
Dabas parka statuss šogad piešķirts Mežotnes pilskalna ansamblim.
Noteikts balneoloģiskais liegums «Skaistkalne – Stelpe». Šajā apvidū atrodas minerālūdens avoti, zooloģiskie liegumi, Iecavas upes senleja ar neskartas dabas stūrīšiem.
Ģeomorfoloģisko objektu vidū atzīmējami Stelpes un Ozolaines sēravoti, Ziedoņu klintis un Mūsas upes kraujas klintis pie Bauskas pils.
