Iespējami divi skatījumi uz reģionālās attīstības problēmām. Viens no tiem – valsts reģionālā politika kopumā, kas ļauj saprast reģionu veidošanās principus valsts teritorijā, to atšķirību.
Iespējami divi skatījumi uz reģionālās attīstības problēmām. Viens no tiem – valsts reģionālā politika kopumā, kas ļauj saprast reģionu veidošanās principus valsts teritorijā, to atšķirību. Otrs skatījums katru reģionu palīdz ieraudzīt kā pastāvīgu veidojumu ar savām attīstības iespējām. Pirmajā gadījumā runa ir par reģionālo attīstību, bet otrajā – par reģionu attīstību.
Konferencē Mežotnē plaši diskutēja par abiem variantiem. «Latvijā nav administratīvo reģionu, ir attīstības reģioni,» uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs. Viņš skaidro, ka neviens no piedāvātajiem administratīvi teritoriālās reformas projektiem pašlaik valstī nav aktuāls. «Latvijā nav nepieciešamības veidot administratīvos reģionus «no augšas»,» skaidro ministrs.
Latvijā izveidojušies apvidi ar vairāk vai mazāk aktīviem attīstības procesiem. Valsts reģionālās politikas mērķis ir līdzsvarot spontānās norises, nodrošinot ilgspējīgu valsts attīstību.
Reģionu veidošanās notiek pēc administratīvo rajonu un pilsētu pašvaldību iniciatīvas ar mērķi izstrādāt vienotus attīstības plānus. Šajā situācijā piemērojams termins – «plānošanas reģioni». Patlaban tie ir visai atšķirīgi gan pēc teritorijas lieluma un iedzīvotāju skaita, gan pēc attīstības iespējām.
Anatolijs Gorbunovs uzsver, ka valsts nozīme reģionālās attīstības pārvaldē palielināsies sakarā ar gatavošanos iestāties Eiropas Savienībā.
Konferences dalībniekus ar savu pieredzi iepazīstināja Latga- les attīstības padomes pārstāvji. Plāns, kas atbildīs Eiropas Savienības standartiem, vēl ir tapšanas sākumstadijā. Attīstības projekta izstrādāšanai piešķirti Eiropas Savienības līdzekļi.
Konferencē piedalījās Īrijas un Kanādas reģionālie plānotāji. «Viņi nav uzaicināti nejauši,» skaidro Anatolijs Gorbunovs. «Īrija ir izteikti centralizēta valsts, bet Kanāda – gluži pretēji – decentralizēta. Analizējot divus atšķirī- gus reģionālās plānošanas modeļus, konferences dalībnieki varēs izdarīt secinājumus par katra varianta priekšrocībām un trūkumiem.»
Vairākums diskusijas dalībnieku atzina, ka priekšstati par reģioniem pašlaik veidojas divējādi – atkarībā no pašvaldību iniciatīvas un iespējām un no valsts institūciju darbības atsevišķu pārvaldes funkciju realizēšanā. Izskanēja arī kategoriski viedokļi, nosaucot valsts pašreizējo politiku reģionālās attīstības jautājumā nevis par veicinošu, bet bremzējošu. Samazināti pašvaldību budžeti, netiek veikta pašvaldību politiķu un plānotāju apmācība, pašvaldību attīstības plānošanai un teritoriālplānošanai Finansu ministrija neparedz līdzekļus pašvaldību budžetos. Reģionālās attīstības padomē nav iekļauts neviens pašvaldību vai Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis.
Latvijas Pašvaldību savienības kongresā reģionālā attīstība tika noteikta par galveno prioritāti. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumiem reģionālās attīstības sekmēšanā. Tie paredz atjaunot pašvaldību finansiālo patstāvību, kas veicinās reģionālās infrastruktūras attīstību, līdzsvarot centrālās varas un pašvaldību intereses, veidojot Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu pārvaldīšanas mehānismu, veikt korekcijas attīstības plānošanas līdzekļu sadalē. Pašvaldību savienība noraida uzspiestu teritoriālo reformu, uzsverot pašvaldību sadarbības lielās priekšrocības reģionu attīstībā un plānošanā.
