Gailīšu pagasta «Kalnsētās» Junkurēnu ģimene izmanto 2,5 hektārus zemes. Tēvs, māte un meita prot tā saimniekot un nopelnīt, ka par iztikšanu nav jāžēlojas.
Gailīšu pagasta «Kalnsētās» Junkurēnu ģimene izmanto 2,5 hektārus zemes. Tēvs, māte un meita prot tā saimniekot un nopelnīt, ka par iztikšanu nav jāžēlojas.
Bauskas tirgū ir savi pircēji
Ciemojoties «Kalnsētās», sarunājāmies ar Gunitu un viņas mammu Ritu. Meita ir pabeigusi Bulduru dārzkopības tehnikuma vispārējās dārzkopības nodaļu un viņa ar vecākiem kopīgi izlemj, ko un kā audzēt nelielajā zemes gabalā, kas, par laimi, atrodas pavisam tuvu pie mājām. Abas ar mammu smej, ka nodarbojas ar piecpakāpju lauksaimniecību. Proti, ražošana iekārtota ar nolūku, lai nebūtu garu tukšo periodu, lai varētu pašu pūliņu augļus regulāri vest uz tirgu un nopelnīt. Agrā pavasarī baušķeniekiem piedāvā narcises, tad – tulpes, salātus, lokus, zemeņu stādus, līdz dārzā ienākas pirmās zemenes un vācamas arī citas ogas. Vasaras otrā puse ir sīpolu, kāpostu un arī gladiolu laiks (agrāk kolekcijā bija ap 100 šķirņu, tagad palicis 30).
Meitenei ir savi klienti, kuri tirgus dienās noteikti kaut ko nopērk. Junkurēniem nav tik liels ražošanas vēriens, lai atmaksātos preci vest realizācijai Rīgas tirgos. Turklāt viņi aprēķinājuši, ka izdevumi ir ievērojami prāvāki un ienākumu galu galā nebūtu pat tik daudz kā Bauskā.
Pagājušajā gadā Gunita iestājās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Bauskas nodaļā, kur studē mārketinga psiholoģiju. Mācību naudu meitene nopelna pati un priecājas, ka ir izdevība papildināt zināšanas tepat Bauskā.
Arī zemeņu audzēšanā vajag intuīciju
«Kalnsētās» pašlaik audzē 27 zemeņu šķirnes. Gunita uzskata, ka pašai jāpārbauda viss jaunākais, lai pārliecinātos, cik tas piemērots vietējiem apstākļiem, cik derīgs pārdošanai. Zināšanas jauniete ieguvusi no lieliskajiem pedagogiem Bulduru tehnikumā un no literatūras. Katru gadu cenšas iegādāties kādu jaunu šķirni, jo, nodarbojoties ar zemeņu audzēšanu, kļuvis skaidrs, ka ļoti svarīgas ir auga īpašības, ne tikai darbs. Lasot laikrakstus un rēķinot, kādas ražas iegūst lielaudzētāji, dažkārt atskārš, ka mazajā zemes gabaliņā ieguvums ir bagātīgāks. Junkurēni prot izaudzēt ekoloģiski tīru produkciju, jo stādījumus nesmidzina. No ogu puves izsargājas ar vienkāršu paņēmienu – bojātās ogas neatstāj uz lauka, bet visas savāc atsevišķi. Mēslošanai gan izvēlas piemērotāko, šogad izmanto «Hydro supra» minerālmēslus.
Kuras zemeņu šķirnes Gunitai pašlaik liekas labākās? Viņa slavē ‘Induku’, jo tā ir ziemcietīga, veido kuplu ceru, izturīga pret slimībām un arī ogas ienākas stingras, la- bi transportējamas. Modē pašlaik esot ‘Elsanta’. Pirmie izmēģinājumi Junkurēnu dārzā šogad būs holandiešu šķirnei ‘Bonty’, kuras stādi atvesti no Holandes. Vērojot jauno īpatņu piemērotību vietējiem apstākļiem, «Kalnsētās» papildina zemeņu stādījumus. Domā, ka stādu realizācija varētu būt pat plašāk izvērsta nekā ogu bizness.
Aplūkojot Junkurēnu dārzu, priecē veselīgā attieksme pret darbu. Viņi par katru cenu nedzenas pakaļ pēdējai nezālītei. Pērnvasar nepaguva vienu zemeņu gabalu izravēt, bet tas deva pat apbrīnojami labu ražu. Dara tik, cik pašiem spēka, jo palīgus atrast grūti, kaut gan bezdarbnieku ir daudz.
