HELGA – senskandināvu valodas vārds, kas tulkojumā nozīmē ‘svēts’, senajā ģermāņu valodā – ‘vesels, laimīgs’.
HELGA – senskandināvu valodas vārds, kas tulkojumā nozīmē ‘svēts’, senajā ģermāņu valodā – ‘vesels, laimīgs’. Latvijā šis skaistais vārds parādījies 19. gadsimta beigās Rīgā. Kalendārā tas ieviests 1915. gadā. No šī vārda vēlāk radušies arī Elga, Helgi, Helgīda, Helgrīda, Helgo.
Helga ar milzīgu neatlaidību panāk visu, ko vēlas. Viņai laimējas sastapt cilvēkus, kuri ir liktenīgi. Helgu arvien pavada patīkami pārsteigumi. Jāatzīst, viņai ir īpaša humora izjūta, ko nereti pārprot.
ELGA – vārds Latvijā vispirms pamanīts Rīgā 20. gadsimta sākumā, kalendārā no 1910. gada.
Elga nereti mēdz būt pārlieku jūtīga, saspringta. Taču viņa zina, ka, rīkojoties prātīgi, var paveikt visu. Elgas gaumi var apbrīnot, un savas nesavtīgās mīlestības lokā viņa spēj iekļaut daudzus.
ELGARS – izcelsme no vecvācu personvārda, kas varētu būt tulkojams «adal» – ‘dižciltīgs’ un «gēr» – ‘zobens’. Vārds Latvijā sākts lietot 20. gadsimta sākumā Rīgā, bet kalendārā tikai 1975. gadā.
Elgars pagātnē negremdējas, mīl sevi un dzīvi bauda, grēkus nenožēlojot. Viņam piemīt izsmalcinātas manieres.
