Turpinām iztirzāt tēmu par nesaskaņām ar vīramāti. Arī es kādreiz biju jauna, precēta sieva ar maziem bērniem, bet vīramātei bija slikts katrs mans solis, katrs viņas dēlam teiktais vārds.
Turpinām iztirzāt tēmu par nesaskaņām ar vīramāti.
Arī es kādreiz biju jauna, precēta sieva ar maziem bērniem, bet vīramātei bija slikts katrs mans solis, katrs viņas dēlam teiktais vārds. Tikai tad, kad bijām jau šķīrušies un dēlus biju izaudzinājusi par kārtīgiem cilvēkiem, vīramāte lūdza piedošanu. Bet tagad vēlos dažus atzinumus uzrakstīt Ilzes vīramātei.
Ilze jums ir laba vedekla, ja jau uzskata jūs par labu cilvēku. Cita būtu tādu vīramāti nosaukusi par ļaunu briesmoni. Nesaprotu, ko jūs iegūsit, ja vedekla izšķirsies ar dēlu. Vai par mazbērnu esat padomājusi? Vai spēsit ar mierīgu sirdsapziņu dzīvot, zinot, ka jūsu mazdēls aug bez tēva. Vai jūs, vīramāt, varat būt tik ļauna, ka nenovēlat savam mazdēlam ikdienā dzīvot kopā ar tēti un mammu. Vīramāt, vai tiešām jums patiktu, ja kāds jūs komandētu virtuvē un stāvētu kā vagars aiz muguras? Vai tiešām patiktu, esot divatā ar vīru, atrasties istabā, kurai atvērtas durvis? Tas vien izsaka jūsu ļaunumu, ka liedzat jaunajiem viņu istabā darīt, ko viņiem gribas. Tad jau labāk vajadzēja aizliegt dēlam precēties, ja jau vedekla Ilze ir tik nepieņemama.
Arī man ir vedekla un man nav pieņemami viņas dzīves uzskati, viņas saimniekošana, viņas raksturs. Bet es vienmēr atceros, ka man svarīgāks par visu ir tas, lai manam mazdēlam vienmēr ikdienā būtu līdzās gan tētis, gan mamma. Tas atsver pašas nepatiku pret vedeklu.
Ilzītei vēlos ieteikt būt iecietīgākai pret vīramāti, jo viņa, lai cik ļauna būtu, kādreiz nožēlos savu rīcību.
Ar patiesu cieņu – RITA Jelgavā
