Rajonu laikrakstu žurnālistiem pirmo preses konferenci trešdien, 17. februārī, rīkoja premjerministrs Vilis Krištopans.
Rajonu laikrakstu žurnālistiem pirmo preses konferenci trešdien, 17. februārī, rīkoja premjerministrs Vilis Krištopans.
Apzinās informācijas nozīmi
Neilgi pirms pieņemšanas valdības ēkā satiku kolēģi no valsts centrālā laikraksta, viņa brīdināja, ka Vilis nelabprāt atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Pats plaši izrunāšoties un ar to viss beigšoties… Notika tieši pretēji – ministru prezidents atbildēja uz visiem jautājumiem, kuru bija nebeidzami daudz, pāris tēmās (piemēram, situācija cukurbiešu audzēšanā un pārstrādē) apsolīja sniegt rakstveida atbildes vēlāk. Preses konference bija psiholoģiski un organizatoriski perfekti rīkota. Žurnālisti saņēma mapītes ar uzziņas materiāliem, dokumentu kopumu topošā valsts budžeta sakarā, pēdējās valdības sēdes atreferējumu, pat Viļa Krištopana fotogrāfijas. Man darbs tāds, ka nedrīkst ļauties virspusējam pirmajam iespaidam, allaž jāmeklē «zemūdens akmeņi». Protams, tādu netrūkst Viļa Krištopana un viņa vadītās valdības izteikumos un rīcībā.
Tomēr… vienmēr esmu apzinājusies, ka daudzas nelaimes un konflikti rodas no informācijas trūkuma. Valsts un valdības vadītāji Latvijā ir pietiekami gudri, lai to izprastu, sevi nodrošinot ar labiem preses sekretāriem (Krištopana gadījumā – Līga Krapāne) un padomniekiem. Diemžēl vietējās pašvaldības to joprojām nav aptvērušas un turpina savā pāķiskajā spītībā žurnālistiem liegt izsniegt lēmumu projektus pirms sēdēm, atsakās dot arī citus dokumentus. Būdama optimiste, ceru – ilgi tā neturpināsies, arī varas pārstāvji Bauskā un rajonā mainīs savu domāšanu. Gluži vienkārši pati dzīve viņus piespiedīs…
Vai divu miljonu sadale neveicina protekcionismu?
Valdība ir vienojusies sadalīt divus miljonus latu budžeta naudas proporcionāli starp frakcijām, lai tad tās tālāk šos līdzekļus sadala, atbilstoši savām prioritātēm (priekšrocība). «Bauskas Dzīvei» šķiet, ka tāda manipulēšana ar «kabatas naudu» partijām ir un paliek tikai tuvredzīgas protekcijas (labvēlība) veicināšana. Dos naudu tiem pagastiem skolu un piļu jumtu remontam, kuros mīt frakciju deputātu radi, draugi, sponsori, «krustbērni». Un tā tas, protams, arī notiek. Šādās situācijās ir tikai savs krekls, valstiska domāšana vai stratēģija izpaliek.
Kāda ir ministru prezidenta Viļa Krištopana nostāja? «Šķēle ieviesa šo sistēmu – budžeta naudas sadalījumu frakcijām, man jau pārmetuši, ka neesmu no tās atteicies. Es kā politiķis un valdības vadītājs esmu pret šādu budžeta naudas sadalījuma modeli. Varbūt tiešs protekcionisms tur neparādās, bet nekas labs tas nav, piekrītu,» atzīst Krištopana kungs. Daudzās Eiropas valstīs tamlīdzīga sistēma aizliegta pat ar likumu. Premjers atstāstīja sarunu ar kādas ārvalsts vēstnieku, kurš viņam pirms pāris dienām prasījis: «Vai tos divus miljonus sadalīs partiju biedriem?» Tik absurds un nesaprotams kungam šķitis šāds budžeta sadalījuma veids.
Jaunsaules skolas atjaunošanai – 148 tūkstoši latu
Protams, bija jautājumi par «cūku karu». Premjers apgalvoja, ka Latvijā nepastāv negodīga konkurence cūkgaļas ražošanā un realizācijā. Viņš uzsvēra, ka cūkgaļas imports valstī ir salīdzinoši mazs – tikai 18 procentu.
Vilis Krištopans cer, ka nu beidzot Latvijai būs viens kārtīgs zemkopības ministrs, un uz ilgu laiku. Par Pēteri Salkazanovu šī ministra amatā trešdien valdības vadītājs vairākkārt izteica ļoti pozitīvas atsauksmes, lai gan pavisam nesen (kā visi atceramies) viņš tika Salkazanovu kritizējis par bezdarbību. Laikam jau zemkopības ministrs pēc kritikas milzīgi sasparojies.
Rajonu preses pārstāvji tika informēti, ka 5. martā, kad valdībai būšot 100. darba diena, notikšot arī svarīga apspriede par administratīvi teritoriālās reformas vīziju. (Krištopana kungs ir tikai un vienīgi par vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām.) Žurnālisti uzzināja, ka Vilis Krištopans 16. martu pavadīs pie tēva. Tēvs premjeram esot kā sociālais aģents, kurš daudzkārt pasakot priekšā problēmas un to risinājumu un kurš pakritizējot Vili.
Uz beigām pataupīju Bauskas rajona iedzīvotājiem un mūsu laikraksta lasītājiem, īpaši Vecsaules pusē, nozīmīgāko ziņu – valdības sēdē 16. februārī nolemts: «Finansu ministram I. Godmanim uzdot no ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai 148 tūkstošus latu Bauskas rajona Vecsaules pagasta nodegušās Jaunsaules skolas atjaunošanai.»
