Atļaujos apgalvot, ka mūsu rajona metropole Bauska vēl dzīvo tālajā barikāžu noskaņā.
Atļaujos apgalvot, ka mūsu rajona metropole Bauska vēl dzīvo tālajā barikāžu noskaņā. Pilsētā vēl nav novākti ūdensšķēršļi, nav aizbērtas visdažādākās vilku bedres. Kopš 1991. gada rajona centrā vēl valda plānota pustumsa. Dažu kvartālu ielas tiek turētas īpaši lielā tumsā. Krēslā tiek slēptas namu ieejas.
Visu pēc kārtas. Šogad draugs mani ielūdza godos. Ciemi iekrita siltajās janvāra dienās. Uzcirtu ancuku, apāvu goda kurpes un devos uz Bausku. Aiz autoostas iegrimu baisā tumsā. Lēnām taustījos uz priekšu. Starp lielajiem namiem tā vēl blīvāka. No kāda nama ieejas iznira stāvs: – Iedod piķi! – viņš čērkstošā balsī izteica man nesaprotamu vajadzību. Mani ātri aptaustīja, bet, nešļavu neatradis, ziedus neatņēma. Nicīgi noteica: – Vazājas te visādi nabagi! Vācies! – Saņēmu grūdienu, soli tenterēju pa labi, slīdēju un iekritu pamatīgā peļķē, kas bija ierīkota pa visu trotuāru, kura vienlaikus ir arī brauktuve.
Ciemos ierados izmircis un netīrs. Draugs pauda patiesu prieku, ka neesmu piekauts vai iekritis kanalizācijas akā.
Mūsējā, Iecavas pagasta, padome gan par savējiem rūpējas. Ielās ir gaisma, tajās nav peļķu. Arī policistus tumsas stundās var sastapt. Priecājos, ka man nav jādzīvo Bauskā. Pēc šīs vizītes visiem iesaku: – Uz Bausku braucot, ņemiet līdzi vējlukturi un garos zvejnieku zābakus, jo tur vēl turpinās barikāžu laiks.
J. CĒSNIEKS Iecavā
