Tāds varētu būt pareģojums, ja turpināsies nogaidošā un mīkstčaulīgā politika attiecībā pret latviešiem un Latvijai naidīgiem spēkiem.
Tāds varētu būt pareģojums, ja turpināsies nogaidošā un mīkstčaulīgā politika attiecībā pret latviešiem un Latvijai naidīgiem spēkiem.
Naivi ir domāt, ka pagājušā gada nacionālboļševiku izlēcieni Rīgā, it sevišķi jauno šovinistu mītiņš Vērmaņdārzā, un krievu fašistu jeb barkašoviešu gājiens šomēnes Liepājā ir nevainīgu bērneļu īslaicīgi izlēcieni. Varas iestāžu un specdienestu apbrīnojamā negribēšana reaģēt uz šiem notikumiem ir nesaprotama. Lai atrastu dažus latviešus, kuri nevarēja samierināties ar okupantu «mākslas darbu» Pārdaugavā, Satversmes aizsardzības biroja vīri bija gana varonīgi, bet padarīt nekaitīgus grupējumus, kas atklāti pauž naidu pret valsti, kurā viņi dzīvo, nespēj.
Zīmīgi, ka Latvijai naidīgajās organizācijās pārsvarā ir jaunieši, tātad potenciāli Latvijas pavalstnieki. Vai viņi ir spējīgi un vai vispār grib integrēties Latvijas sabiedrībā? Es nerunāju par tiešām cēlajiem krievu cilvēkiem, kuri ciena un mīl mūsu valsti un ir uzticīgāki tai par vienu otru latvieti. Viņi saprot mūsu satraukumu par savas tautas izdzīvošanu. Diemžēl viņu ir mazākums.
Nacionālboļševiku un barkašoviešu jaunākie brāļi un māsas Latvijas pavalstniecību varēs iegūt visai drīz. Skolās ir plānots pamazām pāriet uz mācībām latviešu valodā, bet ārpusskolas pretlatviskā vide no tā nemainīsies vai arī tas notiks visai nenozīmīgi.
Kāds varētu būt Saeimas sastāvs pēc desmit gadiem? 7. Saeimā salīdzinājumā ar 6. Saeimu pretlatviskie spēki ir saņēmuši par desmit mandātiem vairāk. Viegli aprēķināt, ka jau 9. Saeimā tie var iegūt ap 40 vietu! Un Eiropas Savienība (ES), kurā mēs varbūt būsim (taču visticamāk, ka ne), nespēs neko glābt. Latvija būs nevis ES dalībvalsts, bet labākajā gadījumā Krievijas satelītvalsts. Ļaunāko pat baidos pieminēt.
Ja notikumu gaita attīstīsies tā kā tagad, tad 21. gadsimta pirmās desmitgades vidū būs nevis integrēta sabiedrība, bet, to pat negribas iedomāties, – pilsoņu karš. Šis variants diemžēl ir reālāks.
Kas ir bīstamāk Latvijai: laikus ieņemta stingra pozīcija latviešu un Latvijas pavalstniecības aizstāvībai vai pilsoņu karš? Vai tiešām «Latvijas ceļa» politiķi un prezidents Guntis Ulmanis saviem bērniem un mazbērniem novēl pēdējo? Viens risinājums varētu būt tāds, kādu «Latvijas ceļš» solīja pirms referenduma, stingri valodas un izglītības likumi. Otrs – stingrāki Ministru kabineta noteikumi pilsonības iegūšanas procesā. Taču galvenais tomēr ir izstrādāt repatriācijas programmu, kā arī paredzēt Latvijai naidīgu cilvēku izraidīšanu no valsts un pavalstniecības anulēšanu.
Iesaku izlasīt Visvalža Lāča grāmatu «Vai vēlreiz zem krievu zābaka?». Tas ir apjomīgs un ar faktiem pamatots darbs.
A. KARELSONS no apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Jaunatnes nodaļas
