Tosteru un Kopilovu ģimene dzīvo kādreizējā Raiņa sovhoza bērnudārza divstāvu ēkā, kas privatizēta par pajām.
Tosteru un Kopilovu ģimene dzīvo kādreizējā Raiņa sovhoza bērnudārza divstāvu ēkā, kas privatizēta par pajām. Anita Tostere un Baiba Kopilova audzina trīs bērnus.
Izpratne sniedz mierinājumu
Abas sievietes jau vairāk nekā desmit gadu ir kaimiņienes un draudzenes. Abām liktenis bijis līdzīgs, jo vēl gados jaunās grenctālietes kļuvušas par atraitnēm. Šī sāpe joprojām smeldz, un, runājot par pagātni, Baibā un Anitā jaušams saspringums. Lai cik smagi būtu, tomēr dzīve rit tālāk. Šis nav vienīgais gadījums, kad sieviete paliek viena ar atvasēm. Tik daudzas mātes audzina bērnus, nokļūdamas atraitnēs vai citādi palikdamas bez apgādnieka. Šāds ģimenes modelis ir daudz biežāk izplatīts nekā agrāk.
Draudzenes par pagājušajām vissāpīgākajām mūža dienām izteicās līdzīgi: «Nezinu, ko es darītu, ja līdzās nebūtu Baibas,», «Nezinu, ko iesāktu, ja blakus neatrastos Anita.» Draudzība palīdzēja. Šajos divos īsajos vārdos ir daudz tikai abām sievietēm zināmu izjūtu, par kurām ar citiem runāts netiek. Jau senāk grenctālieši izteikušies, ka Anita un Baiba esot māsas, taču viņas nav pat no viena rajona. A. Tosteres tuvinieki dzīvo Talsos, B. Kopilovas mamma un brālis, kuri vienmēr Baibai palīdzējuši, – Ceraukstes pagastā.
Bērni ir vienaudži
Draudzenes zina, kā tas ir – palikt bez darba. Tādēļ jo lielāks prieks, ka dienas atkal piepildītas ar pienākumu. Baiba tagad strādā bibliotēkā, Anita iznēsā pastu. Ģimenes budžetam arī nelielās aldziņas ir jūtams papildinājums. No šīs un katru mēnesi saņemtās apgādnieka zaudējuma pensijas vispirms tiek nomaksāti komunālie rēķini un atskaitīta naudiņa bērnu vajadzībām. Pārpalikums ir niecīgs. Abas mammas samierinājušās, ka kopīgi izbraukumi ar atvasēm jāatliek. Toties skolas rīkotajās ekskursijās bērni vienmēr piedalās.
B. Kopilovas vecākā meita Inita mācās Saulaines lauksaimniecības tehnikuma mājturības specialitātes 3. kursā. Dina un Juris apmeklē Mežgaļu pamatskolu, tāpat kā A. Tosteres meitas Līga un Anda. Dēls Jānis ir tikpat vecs kā Inita. Meitenes aktīvi iesaistījušās pašdarbības pulciņos, kas darbojas Grenctāles kultūras namā, un mammas par to ir īpaši priecīgas. Baiba un Anita dzimušas vienā gadā, arī bērni ir vienaudži. Abas ģimenes, dzīvodamas zem viena jumta, tā satuvinājušās, ka daudz darbu paveic kopā. Mājas teritorijas apkopšanā visvairāk nodarbināti bērni, arī ikdienas rūpes viņi raduši savstarpēji sadalīt.
Vislabākā dāvana ir grāmata
Baiba un Anita viena otrai jubilejās vienmēr dāvina grāmatas. Bērni reizēm vaicājot: «Vai tiešām atkal būs tāda dāvana?» Abas draudzenes ir lielas lasītājas, un katrs jauns iespieddarbs sagādā neviltotu prieku. Anita pastnieces gaitās, satikdamās ar cilvēkiem, mēdz samainīt jaunāko lasāmvielu. Tiek izlasīti visi Danielas Stīlas romāni. Abās ģimenēs iecienīti ir seriāli, un tajās reizēs, kad bērni nevar vienoties ar māmiņām, kuru filmu skatīties, tad jaunā paaudze pulcējas vienā dzīvoklī. Tas notiek tajos vakaros, kad televīzijā rāda D. Stīlas romānu ekranizējumus un «Beverlihilzu».
Turpinājums ir paaudzēs, un abās ģimenēs lielākās cerības saista ar bērniem.
