Turpinot 80 gadu seno notikumu izklāstu, sīkāk jāatspoguļo cīņas Bauskas pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.
Turpinot 80 gadu seno notikumu izklāstu, sīkāk jāatspoguļo cīņas Bauskas pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.
Vācieši cīnās pret sarkano armiju
Iepriekšējā publikācijā par 1919. gadu jau pieminēju vietējo lielinieku «dižvīru un dižsievu» ne pārāk varonīgo bēgšanu no pilsētas 18. martā, kad bija izplatījušās baumas par vācu karaspēka tuvošanos.
Protams, ka bailēm ir lielas acis, jo tobrīd neviena vācu vienība neatradās tuvāk par 50 kilometriem no mūsu pilsētas. Vēlāk gan lielinieku amatpersonas atgriezās atpakaļ Bauskā. Tolaik Latvijas Pagaidu valdībai uzticīgā karaspēka vienība J. Baloža vadībā sasniedza Jelgavas–Tukuma dzelzceļa līniju, bet Jelgavas un Bauskas virzienā devās vācu karaspēka daļas. Vācijā no brīvprātīgajiem formētais Brandisa būvkorpuss (apmēram 500 vīru) 20. martā ieņēma Meiteni, dienu vēlāk – Žeimi. Sarkanā armija Bauskā bija pārstāvēta ar visai ievērojamiem spēkiem – diviem pulkiem un artilērijas vienībām, tālab pirmais vācu uzbrukums Pilskalnā izdevīgās pozīcijās esošiem sarkanarmiešiem bija neveiksmīgs. 21. marta vakarā Brandisa komandpunktā ieradies kāds bēglis no Bauskas un stāstījis, ka lielinieki pilsētā spīdzinājuši un nogalinājuši vairākus civiliedzīvotājus, kā arī to, ka nākamā izrēķināšanās paredzēta pulksten 6 rītā.
Amatpersonas bēg no pilsētas
Kapteinis Brandiss esot izlēmis pilsētu ieņemt ar negaidītu uzbrukumu, lai izglābtu nāvei nolemtos. 22. marta agrā rītā, veicot pārcelšanos pār Mūsu tālāk no pilsētas un plašu apiešanas manevru, vācu vienības pārsteidza sarkanarmiešus no tās puses, no kuras neviens uzbrukumu negaidīja. Arī L. Tauriņas atmiņās pieminēts šāds fakts: «Tad redzējām, ka ārā no pilsētas skrēja apakšveļā mūsu kareivji un visapkārt dārdēja šāviņi, gaisā sprāga dumdumlodes (sprāgstošās lodes – R. Ā.).» Pārsteiguma uzbrukums bija izdevies, vācieši gūstā saņēmuši ap 400 gūstekņu, vairākus desmitus pajūgu, daudz ieroču un munīcijas. Par cīņu smagumu liecināja pilsētas ielās guļoši kritušie. Lielinieku amatpersonas Bausku mēģināja pamest, braucot pa tagadējo Rīgas ielu uz Plosta tiltu, bet vācieši šo ceļu jau bija bloķējuši, tālab nācās bēgt pār jauno Mēmeles tiltu. Ne visiem tas izdevās, tāpēc vēlāk, padomju varas ziedu laikos, Rīgas ielu rotāja piemiņas plāksnes ar kritušo komunistu vārdiem.
Iedzīvotāji cieš represijās
Protams, ka līdz ar jaunas varas izveidošanos represiju virkne turpinājās. Pietiekami daudz bija tādu, kas cietuši lielinieku laikā, un tie tagad uzrādīja vāciešiem padomju varas aktīvistus. Daudzi tika nošauti, vēl vairāk – arestēti. Vietējā pašvaldībā noteicošo lomu īsu laiku spēlēja vietējie vācieši, jo latviešus vācu komandants uzskatīja par lielinieciski noskaņotiem. Laika gaitā pamazām atjaunojās Pagaidu valdības vietējās varas struktūras – Bauskas pagaidu dome, latviešu policija un citas.
Pilsēta vēl divus mēnešus atradās tiešā frontes tuvumā un bija sarkanās armijas apdraudēta. Cīņas Bauskas pievārtē notika gan marta beigās, gan aprīlī, arī maijā. Dažkārt lielinieku karaspēks sasniedza pilsētas robežas, artilērijas šāviņi krita ielās. 13. maijā, piemēram, Bauskas ugunsdzēsējiem nācās dzēst apšaudes rezultātā aizdegušos Viļumsona un Kitnera namus.
Izveido latviešu bataljonu
Ņemot vērā sarkanās armijas spēku skaitlisko pārsvaru, Brandiss piekrita vietējo nacionāli noskaņoto latviešu priekšlikumam veidot jaunu karaspēka vienību. Tādējādi 22. aprīlī Pagaidu valdības vārdā tika izsludināta mobilizācija, kuras laikā iesauca aptuveni 300 vīru. Mobilizācijas komisijā ietilpa trīs latviešu un divi vācu virsnieki, to atbalstīja arī vietējie sabiedriskie darbinieki. Tā kā tobrīd militārā ziņā galvenā noteikšana bija vācu rokās, tad par Bauskas bataljona komandieri tika iecelts vācu leitnants Betihers, bet rotu un vadu komandieri bija latvieši, viņu vidū arī vēlāk pazīstamais gleznotājs, virsleitnants, A. Nullītis. Latviešu bataljonu varēja apbruņot ar iepriekšējās kaujās no sarkanās armijas iegūtām trofejām. Drīz vien jaunajai karaspēka vienībai nācās iesaistīties cīņās pret sarkano armiju.
