Labklājības ministrijas 1998. gada novembrī veiktais pētījums parādījis, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik jāmaksā par medicīniskiem pakalpojumiem valsts nodrošinātā veselības aprūpes pakalpojumu minimuma ietvaros.
Labklājības ministrijas 1998. gada novembrī veiktais pētījums parādījis, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik jāmaksā par medicīniskiem pakalpojumiem valsts nodrošinātā veselības aprūpes pakalpojumu minimuma ietvaros.
Par to liecina pirmā socioloģiskā aptauja šajā nozarē. Tajā piedalījušies 1002 pēc stratificētās nejaušības metodes izraudzīti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Sliktāk informēti ir jaunieši
Tikai 8,5% iedzīvotāju uzskata, ka ir labi informēti par veselības aprūpes sistēmu, 49% – ne pārāk labi un 36% – slikti informēti par šo jomu. Vissliktāk ir informēti 18 līdz 25 gadus veci jaunieši. Trešā daļa aptaujāto nezina savas pacienta tiesības.
Aptaujā tika vaicāts, kur pacienti gūst informāciju par veselības aprūpi. Visvairāk cilvēku atbildējuši, ka viņi vēršas poliklīnikā (38,5%), pie ārsta vai cita medicīniskā personāla (37,6%), saņem informāciju no laikrakstiem (34,6%), skatoties TV (34,1%), sarunās ar radiem, draugiem, paziņām (33,4%). Tikai 2,7% vērsušies slimokasē, 3,9% atzinuši, ka vispār neinteresējas par veselības aprūpi.
Uztrauc dārgie pakalpojumi, mediķu zemā kvalifikācija
92% aptaujāto iedzīvotāju atbildējuši, ka viņus uztrauc dārgie medicīniskie pakalpojumi un dārgās zāles. Cilvēkus neapmierina dār- gie ārstu, zobārstu, mediķu speciālistu pakalpojumi (49%), mediķu zemā kvalifikācija, attieksme pret pacientu (31%), cilvēki minējuši arī «kukuļu» pieprasīšanu, dārgas zāles (28%), medicīnas iestāžu slikto finansējumu (18%), dārgas operācijas (16%), nekoordinētu veselības apdrošināšanas sistēmu, atlaides (15%).
(Saīsināti no Labklājības ministrijas sagatavotās informācijas.)