Bauskas rajona lauksaimnieki Jēkabpils cukurfabrikai 1998. gadā piegādāja 77 procentus no 153 tūkstošiem tonnu cukurbiešu.
Bauskas rajona lauksaimnieki Jēkabpils cukurfabrikai 1998. gadā piegādāja 77 procentus no 153 tūkstošiem tonnu cukurbiešu.
Pavisam saldās saknes tika pieņemtas no 16 rajoniem. Otrs lielākais piegādātājs pēc baušķeniekiem bija Jēkabpils rajons – seši procenti no kopapjoma.
Augstākās amatpersonas neierodas
Pirms 60 gadiem Jēkabpils cukurfabrikai visvairāk sakņu piegādāja no Latgales – 73 procentus – un no Zemgales – 22 procentus. Laikam ritot, šī attiecība pilnībā mainījusies: zemgalieši nodrošina 91 procentu, bet vidzemnieki un latgalieši attiecīgi piecus un četrus procentus no visa apjoma. Tādēļ saprotams, cik ekonomiski svarīgs sektors Bauskas rajona lauksaimniekiem ir Jēkabpils cukurfabrika.
Piedaloties akcionāru pilnsapulcē, visvairāk pārsteidza tas, ka no galvaspilsētas nebija ieradusies neviena augstāka amatpersona, lai parādītu, ka valstij tomēr rūp, kas notiks ar tik lielu uzņēmumu. Fabrikas ieņēmumi vienā gadā pārsniedz sešus miljonus latu un nodokļos valsts saņem pusotru miljonu latu. Pērn strādāts ar 390 tūkstoš latu lieliem zaudējumiem.
Tikai SIA «Latvijas cukurs» ģenerāldirektore Emerita Buķele kāpa tribīnē un runāja par to, kas satrauc viņu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka uzņēmums pārdzīvo krīzi, tika gaidītas konkrētas un lietišķas runas, kā fabrika strādās turpmāk. Diemžēl akcionāriem neizdevās uzzināt, kad paredzēts sākt pieņemt šī gada ražu, kad palaidīs fabriku un vēl daudz ko citu.
Audzētājiem nav samaksāts gandrīz pusmiljons latu. Dažiem baušķeniekiem par piegādātajām saknēm nav nekas samaksāts. Fabrikas ģenerāldirekors Tālivaldis Puga sacīja, ka ar šiem audzētājiem runās individuāli. Cerams, ka līdz maijam uzņēmums norēķināsies par pagājušā gada ražu.
Nogaidīšanas laiks
Akcionāru pilnsapulcē visnepārprotamāk lauksaimieku domas izteica Jēkabpils rajona zemnieks Jānis Dambrāns. «Vēlējos dzirdēt, ko mums darīt tālāk. Konkrētas atbildes nav.»
Uzņēmuma speciālistu runās izpalika pagājušajā sezonā pieļauto kļūdu analīze. Samierinājās ar nepatīkamo faktu konstatāciju vien. Tikai sezonas noslēgumā izdevās novērst vainas cukurbiešu pārstrādes tehnoloģiskajā procesā. Fabrikas ģenerāldirektors Tālivaldis Puga uzskata, ka vajadzīgi divi gadi, lai uzņēmums atgūtos no krīzes.
Jaunievēlētajā valdē tagad ir arī baušķenieku pārstāvis – klientu kooperatīvās sabiedrības «Uzvaralauks» valdes priekšsēdētājs Māris Purmalis. Jācer, ka viņam kopā ar paju sabiedrības «Līdums» augkopības dienesta vadītāju un akciju sabiedrības padomes priekšsēdētāju Leonu Kričalo izdosies labvēlīgi ietekmēt tos pārkārtojumus, kādi Jēkabpils cukurfabrikā sākušies.
Līguma projektos daudz jaunu nosacījumu
Akcionāru sapulcē fabrikas galvenais agronoms Gundars Celmiņš izsniedza šī gada līgumu projektu. Valde un padome to vēl precizē. Taču jau pašlaik ir zināms, ka daudz kas būs citādāk nekā iepriekšējos rudeņos. Iecavas cukurbiešu pieņemšanas punktā netiks glabāts vairāk par 30 tūkstošiem tonnu sakņu. Tā kā audzētājiem būs jāmācās ieziemot saknes, jo līgumā būs noteikts, cik daudz ražas no katra attiecīgajā periodā pieņems. Turklāt šajā gadā piegādes daudzums būs atkarīgs no pēdējos trijos rudeņos nodotā vidējā daudzuma. Jēkabpilieši atšķirībā no Liepājas un Jelgavas cukurfabrikas nav noteikuši trīs iepirkuma cenas, bet samaksu samazinās tikai par tām cukurbietēm, kas būs piegādātas virs plāna. Ievērojami būs mainīta norēķinu kārtība ar piegādātājiem. Samaksas termiņi pagarināti līdz vasaras mēnešiem.
Iecavas cukurbiešu pieņemšanas punktā pēc 20. marta varēs iegūt plašāku informāciju par līgumu slēgšanu. Šī procedūra iekavējusies tā kā nekad. Arī situācija Jēkabpils cukurfabrikā ir tāda kā nevienu citu gadu.
