Baušķenieks Marģers Lācis brīvajā laikā virpo koka šķīvjus. Viņa vaļasprieks saistīts ar profesiju. Marģers daudzus gadus strādā par būvgaldnieku.
Baušķenieks Marģers Lācis brīvajā laikā virpo koka šķīvjus. Viņa vaļasprieks saistīts ar profesiju. Marģers daudzus gadus strādā par būvgaldnieku. Viņa darbavieta ir Codes kokapstrādes cehs.
Vislabākā ir priedes koksne
Interese par virpošanu Marģeram Lācim radās Cēsu arodskolā. Viņš atceras neparastu personību – amatu skolotāju Ēriku Bračku, kurš bijis meistars ar «zelta» rokām, pratis vismaz astoņus dažādus amatus.
Šķīvju, koka trauciņu un intarsiju kolekcija Marģeram glabājas mājās. Savus darbus viņš nepārdod. Izstādēs gan tie ir bijuši. Meistars nepiedalās arī gadatirgos, jo uzskata, ka izdevīgi pārdot tikai milzīgu daudzumu produkcijas. Tādu lielās aizņemtības dēļ viņš nevarot «saražot». Turklāt koka priekšmeti ir ļoti lēti, bet to darināšanai vajadzīgs daudz laika un pacietības.
Marģera traukiem ir ļoti vienkāršas formas, viņš nemēdz aizrauties ar rotājumiem. Meistars saka: «Man ir svarīgi, lai atklātos materiāla tekstūra. Nekas nevar būt skaistāks par dabas veidojumiem. Katrs koks ir citādāks. Domāju, ka vislabākais materiāls ir priedes koksne, taču kokamatniecībā var izmantot visus Latvijā augošos kokus.
Virpojot traukus, cenšos, lai izteiksmīgāk varētu parādīt materiāla šķiedru. Tādējādi dekoratīva virsma veidojas dabiski un nevajag nekādus papildu izskaistinājumus.»
Intarsijas atgādina gleznas
Septiņdesmitajos gados Marģers Lācis bija pievērsies intarsiju veidošanai. Tas ir ļoti ilgstošs process. Vispirms nepieciešams precīzs zīmējums. Tad, izmantojot dažādu toņu un faktūru koka gabaliņus, jācenšas atspoguļot gaismēnu spēli, piešķirot darbam telpiskumu. Intarsijās meistars attēlojis Vecrīgas skatus, Aizkraukles pili, Lāčplēsi un Melno bruņinieku. Tolaik Marģeram bijusi iecere intarsijās izveidot visu Latvijas pilsētu senos ģerboņus. Pašlaik viņa kolekcijā glabājas izteiksmīgs Bauskas un Limbažu ģerbonis. Darba procesā ļoti interesanti šķitis atrast toņu pareizās attiecības un intensitāti.
Jebkurš nav amatnieks
Kopš 1972. gada Marģers Lācis ir Tautas daiļamata meistars. Viņam pieder arī Amatniecības biedrības apliecība. Meistars gan domā, ka biedrības darbība pēdējā laikā kļuvusi formāla. Pēc amatnieku profesiju saraksta izlasīšanas presē Marģers Lācis bija sašutis: «Nesaprotu, kā saldētavu remontētāju var nodēvēt par amatnieku! Tikai tas cilvēks, kurš pats rada jaunas lietas, var tik uzskatīts par amatnieku. Amatniecības biedrības Bauskas nodaļā reģistrēti tikai četri meistari. Ko dara pārējie? Vai viņiem nerūp kvalifikācija? Visi taču kaut kur strādā. Īstam amata meistaram nekas nedrīkst būt svarīgāks par darba nevainojamu kvalitāti.»
Šķīvju virpošana nav Marģera Lāča vienīgais vaļasprieks. Ir kāda lieta, ko baušķenieks pagaidām tur noslēpumā. Viņš nolēmis piedalīties spēlē «Mini mani?». Ekspertiem būšot krietni vien jānopūlas, lai uzminētu Marģera otro vaļasprieku.
