Bauskas rajona cukurbiešu audzētāji, kuri ražu piegādā Jēkabpils cukurfabrikai, 31. martā organizēja īpašu sanāksmi.
Bauskas rajona cukurbiešu audzētāji, kuri ražu piegādā Jēkabpils cukurfabrikai, 31. martā organizēja īpašu sanāksmi.
Tajā piedalījās zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs un Jēkabpils cukurfabrikas vadība. Saieta nolūks bija noskaidrot, kādas garantijas šajā gadā var sagaidīt zemkopji tad, ja cukurbietes sēj un ja nesēj. Sanāksmē izskanēja vairāki viedokļi, un «Bauskas Dzīve» piedāvā to apkopojumu.
Ministrs nesaskata cukurfabrikas nākotni
Zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs: «Pirmo reizi publiski noliedzu Jēkabpils cukurfabrikas strādāt iespēju. Ar tik lieliem ražošanas izdevumiem un tik mazu pārstrādes jaudu uzņēmums varētu «izvilkt» vēl vienu gadu. Šādu secinājumu liek izdarīt Zemkopības ministrijas revīzijas nodaļas slēdziens.
Līdz 31. martam Jēkabpils cukurfabrika nav ministrijai iesniegusi 1998. gada bilanci, bet pēc pašreizējiem datiem noskaidrots, ka parādi vairāk nekā trīs reizes pārsniedz fabrikas vērtību. Ņemot vērā manā rīcībā esošo informāciju, es nevaru zemniekiem teikt, lai viņi sēj cukurbietes. Ja arī ražu pieņems, biedē tas, ka par izaudzēto nesamaksās. Kamēr neesmu redzējis fabrikas sanācijas plānu, tikmēr mans viedoklis paliek nemainīgs. Ja tiek paziņota uzņēmuma maksātnespēja, tad var būt runa par kompensācijas izmaksām Bauskas rajona lauksaimniekiem.»
Akciju sabiedrība slēdz līgumus un cer
Publiskās akciju sabiedrības «Jēkabpils cukurfabrika» ģenerāldirektors Tālivaldis Puga skaidro: «Akciju sabiedrība «Unibanka» pēc iepazīšanās ar sanācijas plānu saskatījusi uzņēmuma pastāvēšanas iespējas un pagarinājusi kredīta atdošanas termiņu. Fabrikā palikušā cukura krājuma tirgošanu kontrolē banka, un tā ir ieinteresēta pārdot dārgāk. Cukura ir tik daudz, lai nodrošinātu kredīta atdošanu. Akciju sabiedrības kontrolpaketes turētāja SIA «Balt Treid» pieļauj, ka cukurbiešu audzētāji varētu nopirkt 45 procentus akciju un tādējādi pārņemt kontrolpaketi. Taču fabrika darbu turpinās neatkarīgi no tā, kas būs kontrolpaketes turētājs, un pārpirkšana neko neatrisinās. Līgumu slēgšana šajā pavasarī tik vēlu sākta tādēļ, ka bija jānoskaidro, vai galvenais kreditors «Unibanka» palīdzēs. Tiklīdz tas kļuva zināms, varēja slēgt līgumus.»
Rajona lauksaimniecība var sabrukt
Mūsu rajona cukurbiešu audzētājiem ieilgusī neziņa par Jēkabpils cukurfabrikas nākotni vairākus mēnešus likusi izturēt pamatīgu nervu spriedzi. Un tas ir saprotami, jo darbu un iztikas līdzekļus var zaudēt ap divi tūkstoši laucinieku. Kā dzīvos viņu ģimenes, bērni?
SIA «Ceraukstīte» agronoms Ainārs Jasūns: «Šķiet, ka viena cukurfabrika ir jāizputina, lai divas varētu labi strādāt. Un viss Bauskas rajons lai aiziet «pa topi».»
Vecsaules pagasta zemnieks Juris Grīns: «Zemkopības ministram jāiet ar priekšlikumiem un prasībām pie Ministru kabineta.»
Codes pagasta zemnieks, 7. Saeimas deputāts, Atis Slakteris: «Problēma patiešām ir asa, un nav pieļaujams, ka Bauskas rajona lielākie cukurbiešu audzētāji «paliek aiz borta». Cukura tirgus jāpatur latviešu zemniekiem, kuri pērn izaudzējuši tādu ražu, lai valstij pietiktu pašu gatavotā salduma. Risinājums jārod un jālemj Ministru kabinetā. Taču Saeima no valdības nav saņēmusi nekādus priekšlikumus.»
Uzņēmējs Māris Ikaunieks: «Eiropas valstīs veiksmīgi strādā cukurbiešu fabrikas, kuru jauda ir 1000 tonnu diennaktī. Jēkabpils fabrikas darba veicināšanai būtu nepieciešams iedalīt valsts subsīdijas par dzelzceļa transporta izmantošanu.»
Ierosina veidot jaunu statūtsabiedrību
SIA «Lielmežotne» direktors Jānis Rāzna: «Jēkabpils cukurfabrikas akcijas kotējas Rīgas Fondu biržā. Viena akcija maksā 9 santīmus, kaut gan tās vērtība ir viens lats. Kas vainīgs? Arī mēs paši, jo nedarbojamies, lai kļūtu par īpašniekiem. Neesam spējuši ietekmēt uzņēmuma izpildinstitūciju darbu. Mūsu mērķis – fabrikai jābūt cukurbiešu audzētāju rokās.»
Pēc SIA «Lielmežotne» un paju sabiedrības «Līdums» vadības ierosinājuma līdz 8. aprīlim (ieskaitot) cukurbiešu audzētāji tiek aicināti izteikt savas domas par statūtsabiedrības veidošanu, kurā apvienotos tie zemkopji, kuri vēlas ieguldīt naudu akciju atpirkšanā no pašreizējā kontrolpaketes turētāja «Balt Treid». Informāciju var saņemt pa tālruni 27716 kooperatīvās sabiedrības «Bauskas grauds» birojā.
Divas fabrikas nespēj pieņemt visu izaudzēto
SIA «Latvijas cukurs» ģenerāldirektore Emerita Buķele cukurbiešu audzētāju sanāksmē nepiedalījās, taču «Bauskas Dzīve» lūdza arī viņas komentāru. «No pērn Latvijā izaudzētajām cukurbietēm tika iegūts 68200 tonnu baltā cukura. Tas ir pirmais gads, kad no vietējām cukurbietēm saražotais cukurs nodrošina valsts iekšējo patēriņu. Tirgus ietilpība varētu pieaugt vēl par 25000 – 30000 tonnu, tas ir, par tik, cik izlieto lielie saldumražotāji. Taču pašražotā cukura tirdzniecība notiek gausi, vēl nav pārdots vairāk nekā 50000 tonnu. Cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju asociācija pašlaik aktīvi darbojas, lai atkārtoti iesniegtu Saeimai labojumus likumā «Par cukuru» un panāktu vietējā cukura tirgus aizsardzības mehānisma izstrādāšanu. Tādējādi tiktu veicināta vietējā cukura izmantošana saldumu ražošanā. Ja zemkopības ministrs paziņo, lai cukurbietes nesēj, tad tomēr būtu jāiesaka, ko citu darīt Bauskas rajona lauksaimniekiem.»
E. Buķele ir vienisprātis ar mūsu rajona zemniekiem, ka nedrīkst pieļaut Jēkabpils cukurfabrikas bankrotu. Liepājas un Jelgavas fabrikas nav sasniegušas tik lielu jaudu, lai spētu pārstrādāt visu cukurbiešu ražu, kas tiek izaudzēta Bauskas rajonā. Cukurbiešu audzēšanas jaunās tehnoloģijas ieviešanā ir ieguldīts pārāk daudz līdzekļu. Jēkabpils fabrikas slēgšana līdzinātos Bauskas rajona lauksaimniecības «norakstīšanai».
