Administratīvi teritoriālajai reformai valstī ir jānotiek virzienā no «apakšas» uz «augšu».
Administratīvi teritoriālajai reformai valstī ir jānotiek virzienā no «apakšas» uz «augšu». Vietējiem iedzīvotājiem ir jāizvirza savu prasību saraksts, uzsverot, ka teritoriālās reformas rezultātā iedzīvotāju dzīves līmenis nedrīkst pasliktināties, bet tikai uzlaboties. Šāda nostāja izkristalizējās rajona attīstības programmas izstrādāšanas darba grupu kopējā sanāksmē, kas notika trešdien, 7. aprīlī.
Rajonu pētīs nākamgad
Rajona Attīstības un plānošanas nodaļa uz sanāksmi bija aicinājusi darba grupu dalībniekus, vietējo pašvaldību vadītājus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) reģionālās attīstības padomnieku Jāni Piešiņu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) pašvaldību reformu daļas vadītāju Arvīdu Pīlēģi.
A. Pīlēģis klātesošos informēja par teritoriālās reformas likuma (stājās spēkā pērn novembrī) tapšanas gaitu.
Tajā noteikts, ka vietējo pašvaldību teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004. gada 30. novembrim. Līdz 2003. gada 31. decembrim reforma tiek veikta pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas, bet no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. novembrim – pēc VARAM izstrādātiem un likumā noteiktajā kārtībā saskaņotiem projektiem. Teritoriālās reformas ietvaros secīgi paredzēta administratīvo teritoriju izpēte, pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošana, apvienošanās projektu realizācija.
A. Pīlēģis vēstīja, ka PLP 1997. un 1998. gadā Latvijā ir organizējusi vairākus pētījumus par pašvaldību sadarbības un apvienošanās iespējām.
Ir pašvaldības (piemēram, Kandavas novada piecas pašvaldības), kas jau ir reāli apvienojušās, bet ir pagasti, kuru apvienošanās izrādījusies nereāla.
Pērn izpēte veikta četros Latvijas rajonos, šogad tā turpinās. Bauskas rajona izpētes kārta notikšot tikai nākamgad. Tas nepieciešams, lai noteiktu pašvaldību grupas, kuras var apvienoties vai veidot sadarbības padomes, sacīja A. Pīlēģis.
Aicina apsvērt visus variantus
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis J. Piešiņš informēja, ka LPS reģionālās attīstī- bas padome ir sākusi apriņķa koncepcijas izstrādi. Pašlaik Latvijā ir 26 rajoni. Reformas rezultātā varētu tikt izveidots 10 līdz 12 apriņķu. Katrā vajadzētu būt pārstāvētām visām valsts reģionālajām institūcijām, kas sadarbojas ar vietējo ievēlēto apriņķa padomi, sacīja J. Piešiņš.
Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis sacīja, ka pašvaldību vadītāji joprojām nav saņēmuši skaidri motivētu pamatojumu, kādēļ jāveido reģioni, apriņķi, turklāt būtu nepareizi reformu sasteigt un jau 2001. gadā rīkot apriņķu padomju vēlēšanas.
Savukārt Zemgales reģiona plānošanas darba grupas vadītājs Normunds Narvaišs baušķeniekus aicināja rūpīgi izvērtēt apvienošanās perspektīvas gan ar kaimiņiem austrumos, gan ziemeļos un arī rietumos. Kā zināms, Zemgales reģiona attīstības plānošanā piedalās Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajonu un pilsētu pašvaldības. Taču tas neizslēdz iespēju Bauskas rajonam pierādīt, ka sadarbībai izdevīgāks ir Rīgas virziens.
