Nevienā no Stelpes pagasta piecu bērnu ģimenēm vecāki nestrādā algotu darbu, stāsta sociālās aprūpes darbiniece Sarmīte Jukone.
Nevienā no Stelpes pagasta piecu bērnu ģimenēm vecāki nestrādā algotu darbu, stāsta sociālās aprūpes darbiniece Sarmīte Jukone.
Pārņēmis kūtrums
Tikai trijās no desmit četrbērnu ģimenēm vismaz viens no vecākiem strādā algotu darbu. Pārējie iztiek no gadījuma darbos saņemtā atalgojuma, bet galvenais iztikas avots ir piemājas saimniecība.
Daudzi iedzīvotāji nav pastāvīgi nodarbināti, jo iespējas strādāt pagastā ir ierobežotas. Tā uzskata pagasta padomes deputāte Līga Šķiliņa. Viņa nenoliedz, ka ir arī tādi cilvēki, kurus pārņēmis kūtrums un vienaldzība.
«Līdz 1. janvārim Valsts Nodarbinātības dienestā tikai 27 stelpieši bija reģistrējušies kā bezdarbnieki. Patiesībā viņu skaits ir vismaz desmit reižu lielāks,» secina L. Šķiliņa.
Pērn sociālajiem pabalstiem pagasta pašvaldība izlietojusi 1428 latus, šogad ieplānots 1500 latu. «Ir teiciens – badacietējam labāk ir iedot nevis zivi, bet gan makšķeri. No mazās naudiņas, ko izmaksā pabalstos, labi ja pietiek maizei. Diemžēl mums nav arī kārtīgu «makšķeru», ko cilvēkiem iedot,» atzīst deputāte.
Ar pašu spēkiem un cerībām
Stelpiešu Vijas un Alvja Mežsētu ģimenē aug četri bērni. Vija apgalvo, ka viņa un vīrs ievēro principu – paļauties var tikai uz saviem spēkiem. Ģimene pārtiek no vīra algas un bērnu pabalstiem. Vecāku palīdzība ir nepieciešama vecākajam dēlam Artim, kurš sācis mācības Tehniskajā koledžā Rīgā.
Vija un Alvis ir rīdzinieki. «Pazīstam viens otru jau kopš skolas gadiem. Mūsu klasē bija trīs pārīši, kas vēlāk saprecējās,» atceras Vija.
Pirms trīspadsmit gadiem Vija un Alvis, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvuši pārtikas tehnoloģes un mežsaimnieka specialitāti, apmetās uz dzīvi Stelpē. Pavisam drīz, likvidējoties kolhoziem, Mežsētu ģimene ar degsmi sāka strādāt savā zemnieku saimniecībā un dažos hektāros audzēja kāpostus, dālijas, ko veda tirgot uz Lietuvu.
Deviņdesmito gadu vidū Alvis sameklēja darbu Rīgā. Kopš tā laika viņš galvaspilsētā pabijis vairākās darbavietās. Katrā no tām guvis jaunas zināšanas. Atsaucoties uz dažādiem piedāvājumiem un izvērtējot tos, Alvis atradis darbu, ar kuru ģimenei var nopelnīt iztiku, kaut arī pieticīgu.
Savukārt Vija ir samierinājusies ar mājas rūpēm un bērna auklēšanu – pastarītim Kārlim Augustam tikko palika divi gadiņi. «Nenožēloju to laiku, ko pavadu kopā ar bērniem,» bilst Vija. Ikdienas ritumam viņa piešķir krāsainību, piedaloties dažādās radio vai televīzijā izsludinātās viktorīnās. Vijai jau vairākkārt izdevies saņemt vērtīgas balvas, piemēram, kustības «Glābiet bērnus!» rīkotajos konkursos.
«Ja vīram nebūtu darba, ar iztikšanu te, laukos, būtu trūcīgi, jo pašiem mums maz zemes,» atzīst saimniece Vija. Tomēr viņa pauž pārliecību, ka jebkurā situācijā ir atrodama izeja – tikai jāapbruņojas ar neatlaidību un cerību.
