Turpinām iztirzāt tēmu par ģimenes budžetu un attiecībām ar vīramāti.
Turpinām iztirzāt tēmu par ģimenes budžetu un attiecībām ar vīramāti. Gaidām jūsu vēstules!
Lasot jauno rubriku «Laimes atslēdziņa», vēlos izteikt arī savu pieredzi ģimenes budžeta veidošanā.
Man ir jau gandrīz piecdesmit gadu, laulībā no tiem pavadīti 30, ir ļoti labs un gādīgs vīrs, divi lieli dēli. Varu sacīt, ka esmu ģimenes galva un noteicēja. Mans dzīvesbiedrs ir kluss un mierīgs cilvēks. Taču tas nav nemaz tik slikti, jo laulībā esam spējuši izvairīties no lielām nesaskaņām.
Nekādu gatavu recepšu mūsu kopējā naudasmaka sakarā nevaru sniegt, jo ikkatrā ģimenē materiālā situācija ir atšķirīga. Nekādi lielie bagātnieki neesam bijuši ne jaunībā, ne arī tagad, bet darba neesam bijušies. Vidējie mēneša ienākumi (algas) kopā ir ap 200 – 300 latu, ir arī savs dārziņš, tajā audzējam kāpostus (jau gandrīz 25 gadus). Realizējot dārzeņus, esam sakrājuši trīsistabu dzīvoklim, ārzemēs ražotai mašīnai, labām mēbelēm un sadzīves tehnikai. Varu apgalvot: kāpostu laukā ir «izauguši» abi puikas, arī mūsu kopdzīve «stiprināta» dēstot un ravējot. Taču šis bizness līdztekus aldziņām, ko saņemam, ir ievērojams atspaids, lai atļautos lielākus pirkumus sev un bērniem.
Mana gudrība jaunajām ģimenēm būtu šāda – no aldziņām jādzīvo, bet no kāda blakus biznesiņa jākrāj «rezerves» un jāplāno lielie pirkumi.
Savu algu vīrs jau no pirmajiem kopdzīves gadiem vienmēr uzticējis man. Esmu tā plānotāja un finansu pārzine visu laulības laiku.
Ruta
