Lauku ciematu centru daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie savus mitekļus privatizēja par pajām jau pirms apmēram desmit gadiem saskaņā ar likumu «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju».
Lauku ciematu centru daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie savus mitekļus privatizēja par pajām jau pirms apmēram desmit gadiem saskaņā ar likumu «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju».
Privatizējot lauksaimniecības uzņēmumus un tādējādi nošķirot dzīvokļus par uzņēmuma pajām, mājokļu īpašniekiem nebija iespējas tikt iereģistrētiem kādā valstiskā reģistrā. Līdz ar to viņi tādi pusīpašnieki vien ir. Tāpēc ir grūtības lauku daudzdzīvokļu mājā privatizētu dzīvokli pārdot vai ieķīlāt bankā.
Kas jādara
Lai pilnībā sakārtotu zemes, mājas un dzīvokļa īpašumattiecības:
jāsaņem zemesgrāmatu akts par savu dzīvokļa īpašumu, šajā nolūkā ierakstot Zemesgrāmatā vispirms māju un pēc tam arī savu dzīvokli;
jānoformē savā īpašumā zeme zem mājas, ja tā ir valsts vai pašvaldības īpašums (atbilstoši sev piekrītošajai kopīpašuma domājamai daļai), vai arī jānoslēdz zemes nomas līgums ar zemes īpašnieku, ja kādam ir atjaunotas zemes īpašumtiesības uz zemi zem mājas;
jāorganizē mājas kopīga apsaimniekošana, šajā nolūkā vai nu slēdzot visiem dzīvokļu īpašniekiem kopīgu līgumu vai arī izveidojot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību.
Kam tas jāveic
Minēto grūti veikt kādam dzīvokļa īpašniekam atsevišķi. Daudz prātīgāk jautājumu kārtošanai izvirzīt viena vai vairāku dzīvokļu īpašniekus, kuri uzņemtos dokumentācijas kārtošanu.
Galvenais palīgs dzīvokļu īpašniekiem viņu īpašumattiecību nokārtošanā ir pagasta vai pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
Zemes lietu kārtošana
Likumā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam lauku daudzdzīvokļu mājā zeme zem un ap māju tiek nodota īpašumā, ja šī zeme visā zemesgabala platībā pieder valstij vai pašvaldībai. Pretējā gadījumā – ja uz zemi ir atjaunotas īpašumtiesības bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (pat daļā no mājas ekspluatācijai nepieciešamā zemesgabala) – dzīvokļu īpašniekiem jāslēdz zemes nomas līgums ar zemes īpašnieku vai īpašniekiem.
Kā noformējama zeme īpašumā
Grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» noteica, ka daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem lauku apvidū, ja viņu dzīvokļi ir privatizēti par pajām, dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamā zeme nododama īpašumā bez atlīdzības, t. i., nemaksājot sertifikātus.
Šāda kārtība attiecināta uz lauku apvidu daudzdzīvokļu mājām. Šajos gadījumos starp dzīvokļa īpašnieku un privatizācijas komisiju tiks slēgta vienošanās par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības.
Lai ar katru dzīvokļa īpašnieku varētu slēgt minēto vienošanos, zemei jābūt ierakstītai Zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, kam šī zeme piekrīt.
Valstij vai pašvaldībai piekrītošu zemesgabalu Zemesgrāmatā var ierakstīt pašvaldība vai valsts institūcija, vai arī kāds no dzīvokļu īpašniekiem, ja ir saņemts valsts vai pašvaldības pilnvarojums.
Zemes piekritību pašvaldībai vai valstij nosaka likumā «Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās» noteiktajā kārtībā.
Maksa par zemes ierakstīšanu Zemesgrāmatā
Likuma «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» 75. panta 8. daļā teikts, ka dzīvokļu īpašnieki par dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamā zemesgabala noteikšanu, zemesgabala iemērīšanu un dzīvojamās mājas reģistrāciju Zemesgrāmatā norēķinās latos.
Zemes nomas līgums
Likums nosaka, ka privatizēto dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu. Vienkāršāk zemesgabala lietošanas attiecības noformēt, ja zemes nomas līgumu slēdz viens no dzīvokļu īpašniekiem, kurš ir visu īpašnieku pilnvarnieks, vai arī dzīvokļu īpašnieku izveidotā kooperatīvā sabiedrība.
Zemes nomas maksu nosaka, pusēm vienojoties, taču tā nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības (šāds ierobežojums ir noteikts likuma «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» 54. pantā).
Mājas ierakstīšana Zemesgrāmatā:
Atbilstoši likumā «Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās» noteiktajam, dzīvokli var reģistrēt Zemesgrāmatā tikai pēc tam, kad noteiktajā kārtībā tur ierakstīta dzīvojamā māja. Šis likums nosaka arī to, kāda dokumentācija vajadzīga, lai māju ierakstītu Zemesgrāmatā.
Kādi dokumenti jāsagatavo
Par mājas saistību ar zemi:
apstiprināts zemes robežu plāns ar piešķirtu kadastra numuru gadījumos, kad zeme vēl nav ierakstīta Zemesgrāmatā;
Valsts Zemes dienesta izsniegta izziņa par dzīvojamās mājas saistību ar zemi gadījumos, kad zeme jau ierakstīta Zemesgrāmatā.
Par dzīvojamo māju:
akts par dzīvojamās mājas nodošanu ekspluatācijā;
atjaunota mājas inventarizācijas lieta (pasūtot dzīvojamās mājas inventarizāciju vai inventarizācijas apsekojumu);
pagasta vai pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas izziņa par dzīvojamās mājas sastāvu. Izziņas paraugu (forma nr. 11) apstiprinājusi Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
Kas kārto mājas ierakstīšanu Zemesgrāmatā
Dzīvojamās mājas ierakstīšana Zemesgrāmatā jākārto pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 25. pantā vienīgi ir noteikts, ka nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatu nodaļai raksta viens dzīvokļa īpašnieks (jebkurš no īpašniekiem). Nostiprinājuma lūgumam jābūt notariāli apliecinātam.
Dzīvokļa īpašuma ierakstīšana Zemesgrāmatā
Dzīvokļa īpašuma ierakstīšana Zemesgrāmatā nav obligāta pat tad, ja dzīvojamā māja jau ir reģistrēta Zemesgrāmatā. Tā vajadzīga tikai tad, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas veikt kādu juridisku darbību ar savu īpašumu.
Lai dzīvokli ierakstītu Zemesgrāmatā
Ja dzīvokļa īpašnieks tomēr vēlas saņemt Zemesgrāmatas aktu, nepieciešams:
notariāli apliecināts nostiprinājuma lūgums;
dzīvokļa pirkuma līgums (nošķiršana par pajām);
dzīvojamo māju privatizācijas komisijas paziņojums (forma nr. 8);
dzīvokļa inventarizācijas lieta.
Jāmaksā notāram, kancelejas nodeva un par dzīvokļa inventarizācijas lietas pasūtīšanu.
