Amatnieku tirgus svētki Bauskas pilī 4. septembrī tiks rīkoti ar Latvijas Kultūrkapitālfonda un Bauskas pilsētas Domes atbalstu.
Amatnieku tirgus svētki Bauskas pilī 4. septembrī tiks rīkoti ar Latvijas Kultūrkapitālfonda un Bauskas pilsētas Domes atbalstu.
Tie varētu kļūt par vienu no interesantākajiem sarīkojumiem mūsu pilsētas 390 gadu jubilejas ciklā.
Tirgū amatniecības paņēmienus demonstrēs metālmākslinieks no firmas «Kalvis». Šeit nesen tika izkaltas Bauskas pilsētas jubilejas medaļas ar hercoga Fridri- ha attēlu. Metālkalējs tirdziņā demonstrēs 16. – 17. gadsimta monētu izgatavošanas metodes. Koka rotaļlietas gatavos un pārdos amatnieki Aldonis Baldiņš un Harijs Zemītis. Apmeklētāji varēs nopirkt arī somas, maciņus un citus ādas izstrādājumus, kas tapuši pēc renesanses laika paraugiem. Turpat būs iespējams vērot šo lietu darināšanas procesu. Tirgū piedalīsies mežģīņu audējas, zelta izšuvēja, tērpu māksliniece, virējas.
Visi dalībnieki, kuri demonstrēs amatniecības senos paņēmienus, konsultējoties ar Bauskas pils muzeja speciālistiem, rūpīgi pēta vēstures materiālus par Kurzemes hercogistes sadzīvi minētajā laikposmā.
Neviens amatnieku tirgus vai citi svētki hercogistē neiztika bez atrakcijām, spēlēm un burvju mākslinieku uzstāšanās. Pils pagalmā varēs sacensties ābola zvejošanā no akas, bumbiņas mešanā mērķī – Gulivera galvā, spilvenu cīņās uz līdzsvara baļķa. Būs umurkumurs, žonglējamā kārts un citas atrakcijas. Visas izdarības Kurzemes hercogistē bija ļoti iecienītas 16. – 17. gadsimtā.
Lielais Murza dāvās sievām jaunību
Publiku noteikti iepriecinās burvis – Lielais Murza. Tas nav izdomāts tēls, bet vēsturiska persona. Murza jeb Magno Kavallo 1777. gadā ieradās Jelgavā no Hannoveres. Iespējams, ka viņš bija no kāda Itālijas klostera izbēdzis mūks, kurš pievērsās burvestībām un drīz vien kļuva par Jelgavas augstākās sabiedrības iecienītu viesi. Lielais Murza Bauskā parādījās 1779. gadā un apmetās tirgotāja Brīninga namā. Patiesībā šis vīrs bija dēkainis un krāpnieks, kurš veikli izmantoja sabiedrības lētticību. Īpaši slavens viņš kļuva pēc grāmatas izdošanas. Tās nosaukums – «Jauns atradums dāmu veselības un skaistuma kopšanai». Viņš aicināja lietot paša gatavotu brīnumainu pulveri un ūdeni no Mūsas un Mēmeles sateces, lai saglabātu nevīstošu jaunību. Magno Kavallo apgalvoja, ka ar saviem pulveriem spējot «paaugstināt neauglīgus laulātos draugus līdz lieliskajam, dievišķajam vecāku stāvoklim». Amatnieku svētkos Murza pārdos dāmām jaunības eliksīru – ūdeni no Mūsas un Mēmeles. Lielais Murza rakstīja arī dzejoļus un mēģināja izgudrot reliģiju.
Bauskas pilī 4. septembra sarīkojumā apmeklētāji vaigu vaigā sastapsies ar nepārspējamo brīnumdari. Drīz vien ieradīsies arī kauslis «Aklais Valentīns» (vēsturiska persona) kopā ar klaidoņiem. Tieši Valentīna Lībeka – klaidoņa – izdarības 1660. gadā Bauskā radījušas populāro parunu «Par laimīgu lai sevi sauc, kas brauc no Bauskas nepiekauts».
