Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), kurš darbu turpinās arī jaunajā valdībā, līdz nākamajām vēlēšanām vēlas tālāk virzīt slimnīcu tīkla reformu, turpināt vienotā pieraksta un vienotā nosūtījuma attīstību, bērnu veselības uzlabošanas pasākumus, kā arī meklēt papildu finansējumu veselības aprūpei, ministrs sacīja aģentūrai LETA.
Vaicāts, ko viņš plāno darīt, turpinot darbu amatā, ko mainīt un ko līdz vēlēšanām noteikti vēl paspēt, Abu Meri norādīja, ka jaunajā valdībā būs jāpabeidz iesāktie projekti un jāsāk arī daži jauni.
Farmaceita pakalpojuma maksas atvieglojumus recepšu zālēm ar aptiekas cenu līdz 10 eiro plānots ieviest no šā gada 1. jūlija. Savukārt farmaceita pakalpojuma maksas pilna apmēra nodrošināšana cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti, iegādājoties recepšu zāles, tai skaitā valsts kompensējamās zāles, plānota no 1. septembra.
Jāturpina darbs arī pie vienotā pieraksta un vienotā nosūtījuma, lai digitāli sakārtotu rindas pēc pakalpojumiem. Abu Meri norādīja, ka pirmais posms jau ir sākts, bet visu nākamo gadu tas turpināsies, iesaistoties ārstniecības iestādēm.
Kā būtisku darba mērķi ministrs nosauca arī slimnīcu tīkla reorganizācijas turpināšanu, par to šogad būtu jāpieņem Ministru kabineta noteikumi. Slimnīcu tīkla jautājums būšot nākamā Ministru kabineta darbs un lēmums būs jāpieņem. Par to ministrs runās ar jaunajiem koalīcijas kolēģiem un topošo premjeru Andri Kulbergu (AS), vēlreiz prezentējot situāciju un izklāstot reformas būtību.
Viņš sacīja, ka līdz šim par šo jautājumu notikušas vairāk nekā 100 tikšanās ar slimnīcu biedrību un citu partneru pārstāvjiem.
Abu Meri uzsvēra, ka reformā skaidri iezīmēts, kā reorganizēt speciālistu klāstu, nosakot, kur būs vairāk speciālistu un plašāka neatliekamā palīdzība. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka neatliekamā palīdzība būšot visās vietās, un atkārtoja, ka nav paredzēts kādas iestādes slēgt.
Plānojot slimnīcu tīklu, tiekot ņemta vērā gan drošība pierobežā, gan vietas, kur ir tā dēvētie “medicīnas tuksneši” – liels attālums līdz ārstniecības iestādēm. Tāpat tiekot ņemts vērā attālums līdz Rīgai un reģionālajām slimnīcām.
“Jau ir izdarīts daudz,” sacīja Abu Meri, vienlaikus atzīstot, ka jebkuri reorganizācijas, pārmaiņu jautājumi veselības aprūpē parasti nerada tūlītēju atbalstu. Pēc viņa pieredzes trīs gadu laikā ministrijā neviena reorganizācija vai būtiski un ar pārmaiņām saistīti jautājumi nevirzās “ar visu partneru svētību”. Partneri uzreiz izmaiņas neatbalsta un izvaicā par to nepieciešamību.
Abu Meri uzsvēra, ka slimnīcu tīkla reforma nav jautājums par vienas vai otras slimnīcas speciālistiem, bet plašāks jautājums par darbaspēku, slimnīcu skaitu un iedzīvotāju skaitu konkrētajā reģionā.
Viņš arī uzsvēra, ka nav runas par kādas slimnīcas slēgšanu, bet gan par darba reorganizēšanu, lai pacientam būtu skaidrs, kur konkrēti pieejams vajadzīgais speciālists. Patlaban pacients varot doties uz slimnīcu, kur attiecīgā speciālista nav, un pēc tam tāpat doties uz Rīgu.
Kā vēl vienu būtisku prioritāti Abu Meri minēja bērnu veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanu. Viņš pieminēja arī BAASIK rīku, kas ļautu laikus profilaktiski atklāt bērniem veselības problēmas. BAASIK jeb Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekts ir rīks, kas palīdz līdz sešu gadu vecumam atpazīt bērna attīstības riskus, tai skaitā kognitīvās, motorās koordinācijas, valodas un runas attīstības, kā arī emocionālās, uzmanības noturības un uzvedības jomās. Agrīna risku identificēšana ļauj ātrāk sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, lai novērstu iespējamu traucējumu veidošanos vai mazinātu to ietekmi.
Runājot par veselības aprūpes finansējumu, ministrs uzsvēra mērķi panākt, ka veselības aprūpes budžets sasniedz vismaz 12% no vispārējiem valsts budžeta izdevumiem. Viņš norādīja, ka tas gan nav jautājums tuvākajiem trim vai četriem mēnešiem, bet gan plašāk saistīts ar nākamā valsts budžeta gatavošanu šajā valdībā.
Pēc Abu Meri teiktā, arī šogad jāturpina izmantot jebkura iespēja meklēt papildu finansējumu veselības aprūpei – gan slimnīcām, gan rindu samazināšanai. Viņš uzsvēra, ka ir būtiski, lai slimnīcas spētu turpināt darbu līdz gada beigām. Ministrs norādīja, ka katra gada otrajā pusē tiek meklēti papildu līdzekļi no resursiem neparedzētiem gadījumiem gan slimnīcu darba turpināšanai, gan rindu mazināšanai, gan paliatīvās aprūpes pacientiem, gan onkoloģijas pacientu ārstēšanai un citiem pakalpojumiem. Viņš atzina, ka veselības aprūpes finansējums ilgstoši ir nepietiekams.
Savukārt, vaicāts par ministra biroja sastāvu, Abu Meri sacīja, ka par to vēl būs iekšēji jārunā. Viņš pieļāva, ka jaunajā valdībā, ņemot vērā īsāku darba cēliena laiku, visticamāk, tiks pārskatīts biroja sastāvs gan ikdienas štatā, gan ārštatā. Ministrs skaidroja, ka tagad jākoncentrējas uz dažām lietām, tāpēc, iespējams, nav vajadzīgs tik plašs biroja sastāvs. Piemēram, ir kolēģi, kuri strādā ar projektiem, kas jau tuvojas beigām.
Kā vēstīts, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc demisionējušās Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas jaunas valdības veidošanu uzticējis Andrim Kulbergam (AS). Par jaunās valdības apstiprināšanu plānots lemt ceturtdien, 28. maijā.
Valsts kanceleja skaidrojusi, ka Siliņas valdības pilnvaras beigsies tajā brīdī, kad Saeima apstiprinās jauno Ministru kabinetu.
