Koģenerācijas stacija Bauskā ir gatava jebkurā brīdī sākt darbību.
Koģenerācijas stacija Bauskā ir gatava jebkurā brīdī sākt darbību. Taču pašlaik «tā stāv zem atslēgas», jo privatizējamā valsts akciju sabiedrība «Latvenergo» nevar vienoties ar stacijas īpašnieku SIA «WINDAU» par elektroenerģijas iepirkšanas cenu.
Staciju ir pieņēmusi valsts komisija
Pērn pavasarī Bauskā, blakus pilsētas katlumājai, uz pašvaldības iznomātas zemes firma «WINDAU» sāka būvēt koģenerācijas staciju – energouzņēmumu ar aptuveni četru megavatu elektrisko un tikpat lielu siltumenerģijas jaudu. Novembra vidū uz objektu tika nogādātas ražošanas iekārtas, ko uzstādīja tikai šovasar. No 2. līdz 6. septembrim notika iekārtu darbības pārbaude. Valsts komisija staciju pilnībā pieņēma 13. septembrī.
Pastāv vienošanās, ka saražoto elektroenerģiju «WINDAU» pārdod «Latvenergo» elektriskajiem tīkliem, bet siltumenerģiju – uzņēmumam «Bauskas siltumtīkli». Firma ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību turpmāk ieguldīt līdzekļus pilsētas siltumsaimniecības sakārtošanā.
Mainās likumi, mainās noteikumi
Saskaņā ar savulaik pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā» dubultu tarifu par saražoto elektroenerģiju drīkstēja prasīt tikai tās firmas, kas bija noslēgušas līgumus ar «Latvenergo» līdz 1997. gada 31. maijam (pirms tam likums paredzēja dubulto tarifu visiem koģeneratoriem). Līgumu toreiz noslēdza trīs firmas – «Liepājas TEC», «Latelektro-Gulbene» un «Windau», atzīmē «WINDAU» valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Sprinovskis. Līgumā ar «WIN-DAU» ir noteikts, ka firma apņemas divu gadu laikā uzbūvēt 12 koģenerācijas staciju Latvijas pilsētās. «Latvenergo» no savas puses apņemas iepirkt saražoto elektroenerģiju par cenām, kādas būs spēkā Latvijā, kad koģenerācijas stacijas būs sākušas ražošanu. 1998. gada augustā stājās spēkā jauns likums par enerģētiku, tika izstrādāta jauna mazo un vidējo koģenerācijas staciju elektroenerģijas iepirkšanas noteikumu kārtība, kas koģeneratoriem vairs nekādas atlaides nedeva.
Uzskata, ka projekts kavēts apzināti
Bauskā stacija ir uzbūvēta, pārējās stacijas ir projektēšanas stadijā un tām saņemts nepieciešamais finansējums. Kādēļ vienas stacijas būve Bauskā prasījusi divus gadus, ja pa šo laiku bija plānots uzbūvēt pavisam 12 staciju? J. Sprinovskis apgalvo, ka pilotprojektu Bauskā ar dažādiem līdzekļiem centusies bremzēt «Latvenergo» vadība, kā arī Ekonomikas ministrija, visādi mēģinot novilcināt elektroenerģijas iepirkšanas cenas noteikšanu.
«Pašreizējais likums nosaka iepirkšanas cenu 0,75 procentu apmērā no vidējā elektroenerģijas realizācijas tarifa. Mūsu firma nevar segt kārtējos izdevumus, saņemot tik maz par saražoto elektroenerģiju, nav izredžu atmaksāt kredītus. Stacijas celtniecībā Bauskā ir ieguldīti seši miljoni vācu marku. Bet «Latvenergo» atsakās iepirkt elektroenerģiju par dubulto tarifu, kā tas bija paredzēts likumā un līguma noslēgšanas brīdī,» skaidro J. Sprinovskis.
«Latvenergo» norāda uz pašreizējiem likumiem
«Stacijai Bauskā ir jāsāk darboties,» pārliecināts «Latvenergo» izpilddirektors Ilmārs Stuklis. Viņaprāt, «Latvenergo» varētu vienoties ar «WINDAU» par elektroenerģijas iepirkšanas tarifu, ko nosaka likums un spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi. «Taču, ja firma tam nepiekritīs, strīda risināšanā par arbitru lūgsim Energoapgādes regulēšanas padomi, Ekonomikas ministriju, Ministru kabinetu vai arī strīdu izskatīs tiesa,» skaidro I. Stuklis.
Viņš uzsver: «Latvenergo» finansu līdzekļi veidojas, ražojot un pārdodot elektroenerģiju. «Mēs, «Latvenergo», esam par to, lai netiktu paaugstināts tarifs par iedzīvotāju patērēto elektroenerģiju,» piebilst I. Stuklis. Viņš pieļauj, ka nākamgad tarifs, kas ilgāku laiku bijis nemainīgs, tomēr varētu pieaugt par aptuveni pieciem procentiem. Tam par iemeslu galvenokārt būšot divkāršais iepirkšanas tarifs, kas «Latvenergo» ir jāsamaksā mazajām elektroražotnēm.
«Elektroenerģijas iepirkuma cena ir noteikta ar enerģētikas likumu un Ministru kabineta noteikumiem «Koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas kārtība». Tur precīzi definēts, kādai iepirkuma cenai jābūt. Un tas mums ir saistoši. Diemžēl jāatzīst, ka «WIN-DAU» orientējusies uz sasteigtiem un nepārdomātiem iepriekšējās Saeimas radītiem normatīviem aktiem, kuros izdarīti labojumi jau 1997. gada vasarā, tas ir, līdz Bauskas koģenerācijas stacijas būvniecības uzsākšanai,» atzīmē I. Stuklis.
Cer uz izpratni valdībā
«Valdības līmenī jau sen bija laiks pateikt izšķirošo lēmumu – attīstīt vai neattīstīt valstī koģenerāciju.
Ziemeļvalstu pieredze liecina, ka nav izdevīgi sadedzināt gāzi, lai iegūtu tikai siltumu. Koģenerācijas stacijā, ražojot enerģiju, vienlaikus tiek iegūts arī siltums. Tātad – maksimāli tiek izmantots kurināmais. Neviens investors nenāks un nebūvēs Latvijā mazās koģenerācijas stacijas, zinot, ka viņa bizness nenesīs peļņu. Tādēļ valstij būtu apzināti jāpalīdz attīstīties šai ražošanas nozarei,» uzskata J. Mičulis. Viņaprāt, «Latvenergo» cenšas neielaist energoražošanā nākamos konkurentus. Tā arī ir konflikta «sāls». Par to liecinot kaut vai laikrakstā «Diena» 21. augustā minētais fakts, ka pašlaik divas lielas amerikāņu kompānijas gatavojas investēt ap 40 miljonu latu Liepājas siltumapgādes rekonstrukcijā un koģenerācijas stacijas būvē, kā arī akciju sabiedrības «Liepājas siltums» parādu atpirkšanā. Uzņēmumu reģistra dati SIA «Lursoft» datu bāzē liecina, ka viens no «Liepājas siltuma» dibinātājiem un dalībniekiem ir «Latvenergo».
«Starp citu, «Liepājas TEC» saražoto elektroenerģiju «Latvenergo» joprojām iepērk par dubulto tarifu. Tiesa ir apmierinājusi arī «Latelektro-Gulbene» prasību saņemt no «Latvenergo» dubulto samaksu,» piebilst J. Mičulis.
«Bauskas koģenerācijas stacijas darbības uzsākšana būtu izdevīga visiem pilsētas iedzīvotājiem. Pirmkārt, «Bauskas siltumtīkli», saglabājot esošās cenas par apkuri un silto ūdeni, atmaksātu ilgtermiņa kredītus, kas ņemti siltumtrašu atjaunošanai. Otrkārt, varētu turpināt pilsētas siltumsaimniecības modernizāciju, nodrošinot arī dzīvojamās mājas ar regulējamiem siltuma mezgliem. Tādējādi tiktu mazināts nelietderīgais siltuma patēriņš un patērētāji varētu ietaupīt. Treškārt, ja pilsētā būs lēta apkure, ko nodrošinās koģenerācijas stacija, varētu attīstīties uzņēmējdarbība. Varētu, piemēram, ierīkot baseinu, bruģakmeņu ražotni, atjaunot siltumnīcu kompleksu un tamlīdzīgi.»
J. Mičulis, pašvaldības uzņēmuma «Bauskas siltumtīkli» direktors
