No 1. oktobra stājusies spēkā 31. augustā pieņemto Ministru kabineta noteikumu «Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība» norma par bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu vairumtirdzniecībā.
No 1. oktobra stājusies spēkā 31. augustā pieņemto Ministru kabineta noteikumu «Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība» norma par bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu vairumtirdzniecībā.
Pēdējā laikā sabiedrībā ir sacelta ažiotāža ap šo normu, aizmirstot jauno noteikumu ieviešanas mērķus:
l veicināt vienlīdzīgas konkurences attīstību;
l sakārtot tirdzniecības normatīvo aktu bāzi;
l nodrošināt pilnīgāku nodokļu iekasēšanu, ierobežot kontrabandas un nelegāli ražotu preču izplatīšanu;
l nodrošināt patērētāju tiesību efektīvāku aizsardzību, samazinot nekvalitatīvo kontrabandas un nelegāli ražoto preču izplatīšanu.
Ir «darboņi», kuriem minētie mērķi šķiet nevēlami. Viņi, uzmetušies par mazo uzņēmēju tiesību aizstāvjiem, mēģina akcentēt uzmanību uz iespējamiem sarežģījumiem, kas radīšoties, piemērojot šos noteikumus.
Tirdzniecības lietas jāsakārto
Neskaidrības un sarežģījumus neizbēgami izraisa tādu likumdošanas aktu stāšanās spēkā, kas skar plašu sabiedrības daļu. Bezskaidras naudas norēķinu ieviešana vairumtirdzniecībā nebūs viegls process ne uzņēmējiem, ne kontrolējošām institūcijām. Taču tirdzniecības lietas valstī ir jāsakārto. Laikā, kad noteikumi tika izstrādāti, to pamatnostādnes plaši apsprieda arī ar tirgotājiem un bija jūtams atbalsts. Tagad jāapliecina, ka esam par godīgu uzņēmējdarbību un vienlīdzīgas konkurences apstākļiem.
Ekonomikas ministrija apzinās, ka mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem nepietika laika sagatavoties šo noteikumu izpildei. Ekonomikas ministrija ieteica bezskaidras naudas norēķinus vairumtirdzniecībā ieviest tikai no 2000. gada 1. janvāra. Taču Finansu ministrija un Valsts Ieņēmumu dienests bija par šīs normas ieviešanu no 1. oktobra.
Ekonomikas ministrija nepiekrīt viedoklim, ka noteikumu ieviešana izraisīs mazo uzņēmumu masveida darbības pārtraukšanu. Pastiprināti tiks sekots situācijai tirdzniecības procesos pēc 1. oktobra. Ja radīsies problēmas ar noteikumu piemērošanu, tās operatīvi risinās.
Ekonomikas ministrija (EM) un Valsts Ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojuši papildu skaidrojumu par šo noteikumu atsevišķu normu vienotu izpratni un pielietošanas kārtību. Šis dokuments ir publicēts laikraksta «Latvijas Vēstnesis» 30. septembra numurā.
Vairumtirdzniecībā par bezskaidras naudas norēķiniem nav uzskatāma skaidras naudas iemaksa citas personas kredītiestādes kontā un norēķini, izmantojot banku čekus. Norēķinoties bezskaidras naudas veidā, EM un VID speciālisti iesaka pārskaitīt naudu no vienas personas konta otras personas kontā kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā vai arī izmantojot elektroniskās norēķinu kartes (debeta vai kredīta kartes).
Neietilpst restorānu, bāru, ēdnīcu darbība
Bieži tiek uzdots jautājums – vai arī ražotājs uzskatāms par savu preču vairumtirgotāju? Ražošanas uzņēmuma preču produkcijas ražošana pārdošana un saražoto preču piegāde klientiem, kā arī saražotās produkcijas pārdošana un samaksas saņemšana par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem nav uzskatāma par vairumtirdzniecību Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumu nr. 312 «Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība» vispārējā izpratnē.
Svarīgi atzīmēt, ka vispārējās ekonomiskās darbības klasifikatorā restorānu, bāru, ēdnīcu darbība un gatavo ēdienu piegāde nav klasificēta kā vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru pamatdarbība (vai cita darbība) saskaņā ar reģistrācijas apliecību un statūtiem ir sabiedriskā ēdināšana vai to sniegtie sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi par vairumtirdzniecību vai mazumtirdzniecību. Tas attiecas arī uz individuālā darba veicēju, kurš kā individuālā darba veidu ir reģistrējis sabiedrisko ēdināšanu.
