Mūsas aizsprosta celtniecība tika plānota astoņdesmitajos gados kā daļa no mākslīgās apūdeņošanas projekta agrofirmas «Uzvara» lauku laistīšanai.
Mūsas aizsprosta celtniecība tika plānota astoņdesmitajos gados kā daļa no mākslīgās apūdeņošanas projekta agrofirmas «Uzvara» lauku laistīšanai.
Projekts bija tipisks gigantomānijas «produkts», kas neizturēja laika pārbaudi un ir zaudējis aktualitāti. Arī aizsprosta celtniecībā ieguldītiem gandrīz 90 tūkstošiem latu nav atdeves. Būtu lietderīgi aizsprostu izmantot kā tiltu, ja jau uzbūvēta divvirzienu kustības josla, gājēju ceļš, asfaltēti pievedceļi abās upes pusēs. Tilts savienotu ar «Via Baltica» maģistrāli pašreiz nošķirto Uzvaras ciematu, sekmētu tā ekonomisko attīstību.
HES celtniecības (uz aizsprosta pamatiem) lietderība tiek apšaubīta. Izvērtēšu argumentus un apstākļus «par» un «pret» Mūsas HES.
Par labu celtniecībai liecina privatizējamās valsts akciju sabiedrības (PVAS) «Latvenergo» noteiktais elektroenerģijas iepirkšanas tarifs. Tas uz astoņiem gadiem garantē HES īpašniekam pēc iepirkšanaspārdošanas tarifiem 100 procentu peļņas. Tā nekādi neatsauksies uz parastiem elektroenerģijas pircējiem. Domājams, naudas kāros prātus atvēsinās arī PVAS «Latvenergo» nevēlēšanās pildīt likumdevēju pasludinātās saistības attiecībā uz koģenerācijas staciju elektroenerģijas iepirkuma dubulto tarifu. Ekspluatācijai gatavā koģenerācijas stacija Bauskā stāv dīkā. Kā būs ar elektrostacijām? Vai to jaunie vraki nākotnē «negreznos» Latvijas upes tāpat kā padomjlaiku fermu grausti?
Vairāk sliktuma nekā labuma
Pretargumentu ir krietni vairāk. Būvējot HES, tiek izjaukta gadsimtos regulētā ūdeņu kustība ūdenskrātuvei pieguļošajā teritorijā, kas savukārt izsauks gruntsūdeņu celšanos un ar to saistītās sekas. Intensīvi apsaimniekoto Zemgales lauku notece pavasaros aizkavēs sēju un apgrūtinās mālaino augšņu agrotehniku. Ūdensrežīma maiņa sekmēs jūtīgu koku, piemēram, ozolu panīkšanu, meliorācijas sistēmas zaudēs efektivitāti. Mainīsies gruntsūdeņu sastāvs un artēziskā ūdens kvalitāte. Prognozējama plašu teritoriju (ap 100 hektāru) applūdināšana, arī Lietuvā. Tiks traucēta upes caurplūde, kas veicinās intensīvu tās aizaugšanu un gultnes sašaurināšanos lejpus aizsprosta. Caurplūdei samazinoties, pasliktināsies upes ūdens sanitārais stāvoklis, sevišķi ūdenskrātuves pusē, kas jau labi novērojams Daugavas HES ūdenskrātuvēs. Tur peldēšanās nav pieļaujama un ierobežota upes ūdens lietošana.
HES aizsprosts kļūs par nepārvaramu šķērsli vimbu nārsta migrācijā, kas neatgriezeniski izsauks šīs vērtīgās zivju sugas izzušanu.
Tiks pārtraukta arī nēģu un citu upes zivju sugu – brekšu, līdaku, ālantu – migrācija, kas notiek visā upes garumā un ir saistīta ar jūru. Zivju migrācijai bija izšķirīga nozīme zivju resursu ātrai atjaunošanai Mūsā pēc 1994. gadā notikušās masveida bojāejas no piesārņojuma Lietuvā. Tā nebūtu iespējama, ja ceļā atrastos aizsprosts. Latvijā nav neviena pozitīva piemēra, kur zivju ceļš darbojas.
Krastu ainavas kļūs nepievilcīgas
Mainīsies visa uzplūdinātās Mūsas fauna un flora. Iedzīvosies Mūsai netipiskas zivju sugas, piemēram, karūsas, karpas, izzudīs sugu daudzveidība.
Uzplūdinājums var iznīcināt Mūsas senleju vairāku kilometru garumā. Mainītos dabiskā upes ainava, kas ir unikāla un neatkārtojama vērtība. Ledus iešana upē tiktu apgrūtināta ar aizsprostu. Tur veidotos ledus krāvumi, sadambējumi, kas radītu ūdenslīmeņa neprognozējamu celšanos uzplūdinājumā, sekmētu piesārņojuma uzkrāšanos ūdenskrātuvē.
HES darbības nodrošināšanai neizbēgamas ir ūdenslīmeņa diennakts un sezonas svārstības. Tās izsauks ūdenskrātuves krastu līnijas nepastāvību, izveidojot to melnu un dubļainu, kas nespēs apaugt un stabilizēties, jo ūdensaugi atmirs un pūs.
Krastmala kļūs par slazdu daudziem zivju ikriem un mazuļiem, kas nepaspēs izsekot ūdenslīmeņa svārstībām. Krasta līnijas sezonas svārstības radīs upes krasta eroziju un nogruvumus. Turklāt ainaviskā nepievilcība nomāks jebkuru vēlēšanos tuvoties tādai ūdenskrātuvei. Tās ainavu vēl papildus bojās elektrolīniju pievadi, sadales stacijas un transformatori.
Pirms atbildīgā lēmuma pieņemšanas par Mūsas HES celtniecību nepieciešams izskatīt visus «par» un «pret». Vajag uzaicināt ekspertus, uzklausīt dažādus viedokļus, ja nepieciešams, veikt sabiedriskās domas aptauju, lai nepieļautu sasteigtu, nepārdomātu lēmumu. Tā sekas izpaustos vēl nākamajās paaudzēs, kuras mūs vainotu par pakļaušanos šī brīža konjunktūrai un izdevīgumam.
Bauskas rajonā un visā valstī jūtams mazo hidroelektrostaciju atjaunošanas «drudzis». Mūsu rajonā vien (dažādās projektu stadijās) paredzēta piecu HES celtniecība.
Mūsas hidroelektrostaciju nolemts būvēt Gailīšu pagastā. Projekts vēl nav iesniegts.
Divas hidroelektrostacijas plānots celt uz Mēmeles upes. Viena no tām atrastos Bauskā pie vecā Rūpkombināta, otra – Skaistkalnē.
Uz Iecavas upes arī iecerēts uzbūvēt divas hidroelektrostacijas – pie Grienvaldes ūdensdzirnavām Zālītē un pagasta centrā – iepretī luterāņu baznīcai.
Rundāles pagastā jau darbojas atjaunotā hidroelektrostacija uz Īslīces upītes.
