Vietējo pašvaldību reformas ietvaros 2000. gada pavasarī Bauskas rajonā notiks rajona pašvaldību detalizēta izpēte.
Vietējo pašvaldību reformas ietvaros 2000. gada pavasarī Bauskas rajonā notiks rajona pašvaldību detalizēta izpēte. Tās laikā paredzēta plaša iedzīvotāju un pašvaldību deputātu aptauja, lai noskaidrotu rajona ļaužu viedokli par vietējo pašvaldību reformas nepieciešamību, par iespējām pašvaldībām sadarboties un apvienoties. Tā skaidro īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās JĀNIS BUNKŠS.
Viņš pirmdien, 4. oktobrī, telefonakcijas laikā atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem «Bauskas Dzīves» redakcijā. Interesenti visi kā viens izteica neizpratni par reformas lietderīgumu un nepieciešamību. Savukārt ministrs šīs šaubas centās kliedēt, skaidrojot reformas būtību un mērķus. J. Bunkšs izslēdz iespēju, ka reģionālās reformas rezultātā pakalpojumu sniedzējas iestādes attālināsies no iedzīvotājiem.
Reformu apsvēršanai vēl ir dots laiks
Vietējo pašvaldību reforma jau notiek saskaņā ar likumu «Par administratīvi teritoriālo reformu». Kopš 1998. gada ir notikusi izpēte 17 rajonos. Ir iegūts pārskats un datu materiāls par šiem rajoniem. Nākamgad tiks pētīti atlikušie deviņi rajoni, to skaitā arī Bauskas rajons. «Tas nozīmē, ka tikai nākamgad mēs varēsim reāli spriest par Bauskas rajona pašvaldību apvienošanās iespējām. Likums nosaka, ka izpētes gaitā arī katrai pašvaldībai jāformulē viedoklis šajā jautājumā,» atzīmē ministrs.
«Turpretī likumi, kas nosaka reģionu izveidošanu un reģiona pārvaldes aparāta ievēlēšanu, vēl tikai top. Tiem būtu jāstājas spēkā līdz 2001. gada sākumam, kad notiks pašvaldību vēlēšanas un pašreizējās rajonu padomes varēs nodot savas pilnvaras reģionālajām padomēm. Par citiem rajonu padomju pilnvaru izbeigšanās termiņiem valdība nav lēmusi un es kā ministrs citus priekšlikumus neesmu saņēmis,» apgalvo J. Bunkšs, piebilstot, ka «lemt par reģionu izveides iespējām varēs vismaz līdz nākamā gada vasarai».
Reģionu skaits joprojām «baltiem diegiem šūts»
«Šī gada maijā ministru prezidents izdeva rīkojumu darba grupai sagatavot koncepciju par reģionālo reformu. Strādājot pie tās, darba grupa atzina, ka valstī reģionu skaitam jābūt pēc iespējas mazākam. Izvēloties reģionu optimālo skaitu, tika izstrādāti divi varianti: četri reģioni un Rīga (ņemot vērā Latvijas vēsturisko iedalījumu novados) vai deviņi reģioni. Izstrādājot otro variantu, tika izraudzītas ekonomiski attīstītākās pilsētas – Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Jelgava, Jēkabpils, Valmiera, Rīga – un tām piegulošās teritorijas. Lai tās būtu iedzīvotāju skaitā līdzīgas (ap 200 tūkstošiem katrā), Vidzemes reģionu pārdalīja uz pusēm. Deviņu reģionu variantu konceptuāli ir atbalstījusi valdība.
Reģionālās reformas sagatavošanas posmā paredzētas dažādas akcijas, semināri. Vairāku rajonu pašvaldības ir iesniegušas prasību pārskatīt valdības koncepciju par reģionu skaitu. Esmu iepazinies arī ar to zinātnieku secinājumiem, kuri nesaskata ekonomisku efektu reģionālajai reformai. Taču zinātnieki nav pamatojuši, kādēļ būtu vajadzīgi 26 rajoni,» tā J. Bunkšs.
Ministrs apgalvo – pakalpojumi «prom neaizies»
Reformas galvenie mērķi – panākt, lai Latvijā būtu teritorijas, kas spēj konkurēt ar Rīgu; dot iespēju novirzīt reģionu padomēm pietiekami lielu līdzekļu apjomu, lai attīstības jautājumus lemtu un tos realizētu reģionā; samazināt galvaspilsētā to ierēdņu skaitu, kas būtībā dara to pašu darbu, ko pašreiz ierēdņi rajonā un pagastā. Tā skaidro ministrs.
«Valdības koncepcija paredz – pakalpojumi nedrīkst «aiziet projām» no iedzīvotājiem. Pašlaik kopā ar rajonu vadītājiem lemjam par to, ka ar likumu jānosaka – pakalpojumu sniegšanas vietu skaits nedrīkst būt mazāks par pašreizējo rajonu centru skaitu.
Reģionālās reformas rezultātā ir jānosaka, kur kopā sanāks reģiona padome. Viena no galvenajām šīs padomes funkcijām būs attīstības plānošana reģionā. Ja, piemēram, iedzīvotājiem būs nepieciešama pienācīga autobusu satiksme no Bauskas rajona uz Rīgu, reģiona pārvaldei tā būs jānodrošina.
