Trešdiena, 25. marts
Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins
weather-icon
+13° C, vējš 1.79 m/s, D-DR vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Smilšainais krasts – Kuršu kāpas – no provinces pārtapis par pērli

Ekskursija uz Kuršu kāpām Lietuvā savulaik bija tikpat kā skolēnu brīvdienu obligāta sastāvdaļa.

Ekskursija uz Kuršu kāpām Lietuvā savulaik bija tikpat kā skolēnu brīvdienu obligāta sastāvdaļa. Nesen tur viesojās arī «Bauskas Dzīves» korespondente.
Kopš kaimiņvalsts atguvusi neatkarību, Neringa pārveidojusies līdz nepazīšanai, kļūstot par Lietuvas dārgāko kūrortu. Uz kādreiz nabadzīgo zvejnieku ciematiņu Nidu tagad brauc tūristi no Eiropas.
Ziemā un rudenī atpūta par puscenu
Vietējie mēdz teikt, ka Lietuvas politiskais centrs vasarā pārvietojas uz Neringas pilsētiņām Jodkranti, Nidu, ciematiņiem Pervalku un Preilu. Šurp atpūsties brauc daudzi ievērojami un ietekmīgi cilvēki. Te satiekas prezidenti, šeit rīko starptautiskas konferences. Atpūtnieku, kurš meklē mieru, Nidā veldzē dzidra jūra, baltas smiltis, industrijas neskarta daba, svaigs gaiss, klusums un komforts, par ko ir vērts maksāt. Tomēr pagaidām īsta rosība Neringā ir tikai vasaras mēnešos. Apmeklētāju trūkuma dēļ ziemā tiekot slēgtas dažas viesnīcas, restorāni. Municipalitāte ir ieinteresēta, lai uzņēmējdarbība tūrismā būtu ienesīga augu gadu, tāpēc, sākot no septembra, pakalpojumu cenas tiek pazeminātas par 50 procentiem.
Iekarotāju gardākais kumosiņš
Neringas vēsture sniedzas līdz otrajam gadu tūkstotim pirms mūsu ēras, kad šeit apmetušies pirmie iedzīvotāji – latviešu, lietuviešu un prūšu senči. Mūsu ēras astotajā gadsimtā Kuršu līcī sāka piestāt vikingu laivas. Viņi laupīja un dedzināja. Šajā laikā te izveidota krustnešu ordeņa mītne un šeit sākuši apmesties vācieši. Kuršu kāpas gadsimtu gaitā piederējušas Prūsijai, Zviedrijai, Krievijai, Francijai. 1923. gadā Kuršu kāpas kļuva par Lietuvas valsts daļu, bet no 1939. līdz 1945. gadam tās bija pakļautas Vācijai. No 1945. gada Kuršu kāpas ir atkal iekļautas Lietuvas teritorijā. 1961. gadā ciematiņi tika apvienoti administratīvajā vienībā Neringa. Tagad savus īpašumus šeit atguvuši daudzi Vācijas pilsoņi.
Dabu sargā vietējā nodeva
Ar prāmi no Klaipēdas pārceļoties uz Neringu, tūrists nokļūst uz garas smilšainas zemes strēles. Līdz Nidai pa asfaltētu meža ceļu jābrauc apmēram 50 kilometru. Šejieniešu mieru un dabu sargā vietējā policija, kas pie Neringas robežas iekasē ekoloģisko nodokli – 30 litu no katra braucēja. Tā vienlaikus ir arī ieejas biļete Nacionālajā parkā ap Kuršu kāpām. No šīs nodevas atbrīvoti bērni un studenti. Ik pa brīdim ceļā ir norādes uz atpūtas vietām jūras vai līča krastā. Tikai tur atļauts novietot automašīnas. Aizliegts celt teltis (Neringā ir daudz lielāku un mazāku viesnīcu), ārpus izveidotajām atpūtas vietām nedrīkst kurināt ugunskurus, netiek atļauts parka teritorijā vākt ārstniecības augus. Populāra Neringā ir velosipēdu noma. Par astoņiem litiem stundā var iznomāt mūsdienīgu braucamo, ar ko izjoņot pilsētiņu no viena gala līdz otram. Ielās atzīmēti velosipēdistu celiņi.
Mājām «uzšuj» siltus mētelīšus
Iebraucēju pārsteidz pilsētiņu pedantiskā sakoptība. Braucot cauri Jodkrantei, gribējās pat vaicāt, vai tas nav brīvdabas muzejs vai leļļu pilsētiņa. Nidā, tāpat kā agrāk, līča krastā stāv zvejnieku brūnās koka mājiņas. Tagad no mitruma un jūras vējiem tās sargā plastmasas logi. Sarkanu kārniņu un pelēku niedru jumti lieliski saskan ar priežu galotņu mūžīgo zaļumu. Pilsētas centrā atrodas arī vairāki eleganti daudzdzīvokļu nami. Biju pārsteigta, uzzinot, ka tās ir 60. gados būvētās «hruščovkas». Vējiem atklātajā Nidā ir ļoti dārgs siltums. Tāpēc municipalitāte sameklējusi firmu, kas no ārpuses siltinājusi ēkas, apšujot tās ar moderniem materiāliem. Uzcelti Baltijas klimatam piemērotākie stāvie jumti. Zem tiem izbūvēti mansarda dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas, biroju telpas, kuras kā
samaksu par veikto darbu savā rīcībā saņēmusi būvdarbu firma.
Bauda garam, prātam un miesai
Regulāri Nidā notiek mākslinieku plenēri, pēc kuriem pilsētai dāvinātas skulptūras, atstāti labiekārtoti laukumi. Nu jau trešo vasaru centrālais notikums ir Tomasa Manna starptautiskais festivāls, kas Nidā pulcē gan literātus, gan mūziķus no Lietuvas un daudzām Eiropas valstīm. Koncerti un izrādes notiek nedēļas garumā.
Būdams Nidā, katrs tūrists kāpj Kuršu kāpās. To virsotnē slejas akmens smaile kā saules pulksteņa rādītājs. Kāpas no vienas puses apskalo līča, no otras – Baltijas jūras viļņi. Šeit ir sākums pierobežas zonai, aiz kuras plešas Krievijas Kaļiņingradas apgabals.
Dzīvošanai tūristi var izvēlēties kādu no līča krastā uzbūvētajām viesnīcām vai arī jāapmetas kādas privātmājas istabiņā.
Viens Lietuvas lits = Ls 0,148.
Prāmja biļetes cena no Klaipēdas līdz Neringai – 16 litu (auto), 1,40 litu (braucējam).
Divvietīgs numurs un brokastis viesnīcā – no 250 līdz 1000 litiem diennaktī.
Pusdienas restorānā – ap 30 litu.
0,5 l kauss alus – 3 līdz 5 liti.
Tasīte kafijas – 2 – 3 liti.

BauskasDzive.lv ikona Komentāri

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.