Pieaugot saimnieciskās darbības intensitātei, daudzu dabas vērtību saglabāšanās mežā ir apdraudēta.
Pieaugot saimnieciskās darbības intensitātei, daudzu dabas vērtību saglabāšanās mežā ir apdraudēta. Tādēļ Latvijas mežu politikā vides aizsardzības jomā tika izvirzīts mērķis – pašreizējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzturēšana.
Biotopos paredzēts īpašs režīms
Kopš 1998. gada valsts pārraudzītajos mežos ir sākta Latvijas–Zviedrijas kopprojekta «Dabisko meža biotopu inventarizācija» realizācija. No Latvijas puses tajā darbojas Valsts Meža dienests, savukārt no Zviedrijas puses – Ostra Gotaland Meža padome.
Katrā virsmežniecībā ir izraudzīts speciālists, kurš realizē šo projektu un ir apmācīts Valsts Meža dienesta un Zviedrijas speciālistu kopīgi organizētajos un finansētajos kursos. Projekta ietvaros paredzēts apsekot un izvērtēt ievērojamas mežu platības. Atbilstošajās platībās, ko apzīmē par dabiskajiem mežu biotopiem, tiek noteikts īpašs, šīm sugām labvēlīgs apsaimniekošanas režīms, kas bieži vien šajās platībās aizliedz jebkādu saimniecisko darbību, tādējādi saglabājot daudzas koku izciršanas procesā apdraudētas sugas un savdabīgas mežu platības. Tās netiek pakļautas līdz šim vispārpieņemtajiem mežu apsaimniekošanas principiem, tajās atļauj meža brīvu attīstību un apriti.
Pēc veiktajiem inventarizācijas izmēģinājumiem lēš, ka šādi tiks aizsargāts līdz pieciem procentiem valsts pārraudzības mežu platības.
Apzina neskartas vietas
Arī Bauskas virsmežniecībā ir sākta tādu meža vietu jeb dabisko meža biotopu apzināšana un izdalīšana, kurus nav ietekmējusi cilvēka darbība. Valsts mežos šo darbu paredzēts veikt pāris gadu laikā un pēc tam apsekot arī pārējos. Vairākums konstatēto meža dabisko biotopu atrodas mitrās un pārmitrās vietās, kur apgrūtināta meža ciršana. Inventarizācijā, kas ilgusi nepilnu gadu, ir izdevies apzināt arī vairākas meža izciršanas vai vecu koku trūkuma dēļ apdraudētas sugas. Šādu platību izdalīšana padarīs arī Bauskas rajona mežus daudzveidīgākus un tuvinās tos zaļajai sertifikācijai.
Noteikti jāatceras, ka šāda veida meža biotopu platību izdalīšana un aizsardzība ir meža zaļās sertifikācijas svarīga sastāvdaļa, par kuras nepieciešamību arvien biežāk atgādina Latvijas lielākie koksnes un tās izstrādājumu eksportētāji.
Pasaules tirgū neiztiks bez «zaļā sertifikāta»
«Zaļais sertifikāts» ir apliecinājums meža ilgstošai un nenoplicinošai, vienmērīgai un nepārtrauktai izmantošanai.
Vairākās rietumvalstīs, tostarp Lielbritānijā, tika nolemts, ka jāsper fundamentāli soļi savu un kokmateriālus piegādājošo valstu mežu resursu aizsardzībā. Lai atbildētu uz patērētāju jautājumiem par koksnes produkcijas izcelsmi, rūpējoties par savas vai eksportētājvalstu mežu resursu ilgstošu un videi draudzīgu izmantošanu, «neviļus» tika radīts mehānisms minēto valstu tirgu aizsardzībai. Tika formulēts, ka kvalitatīva mežsaimniecība ir ar mežu saistītu ekoloģijas, ekonomikas un sociālo jautājumu sintēze.
Izveidojās neatkarīga starptautiska organizācija – Meža uzraudzības padome («The Forest Stewardship Council» – FSC). Tā izstrādāja principus, kurus īstenojot mežam var piešķirt «zaļo sertifikātu». Neuzskaitot detalizēti, tie ir:
l meža nenoplicinoša izmantošana (tas nozīmē, ka no meža netiek ņemts vairāk, kā tas spēj atražot);
l vides aizsardzības, saglabāšanas, uzraudzības un bioloģiskās daudzveidības principu ievērošana;
l sakārtotība ar mežu saistīto īpašumtiesību, likumdošanas un ekonomiskajā jomā;
l meža apsaimniekošanas plāns;
l sociālo funkciju nodrošināšana.
Minētos principus piemērojot katras atsevišķas valsts situācijai, valsts institūciju, uzņēmēju un ieinteresēto nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir jāizstrādā nacionālais FSC standarts. FSC ir akreditējusi neatkarīgas kompānijas, kas nodarbojas ar mežu sertifikāciju atbilstoši tās principiem.
Līdztekus FSC pastāv arī citas sertifikācijas shēmas, kas nav tik plaši pazīstamas. Tās nebūt nav sliktākas, vienīgi neaptver tik nozīmīgu koksnes noieta produkcijas tirgus daļu.
Nākotne ir saprātīgai apsaimniekošanai
Pasaulē arvien pieaugošais pieprasījums pēc sertificētiem koksnes resursiem iespaidos ikvienu meža īpašnieku Latvijā. Lūk, galvenie pamatprincipi, kuri jāievēro, lai meža īpašnieks nebūtu zaudētājs:
l cērtot mežu, rūpēties par tā atjaunošanu paredzētajā laikā;
l kopt meža kultūras un jaunaudzes;
l strādāt starpcirtēs ar domu par nākotni;
l meklēt profesionālu mežinieku padomu;
l dot savu ieguldījumu dabas aizsardzībā, vides saglabāšanā; katram sertificēta meža īpašniekam pieci procenti mežu platības (pēc FSC) jāatstāj neskartas;
l gribēt un spēt uzņemties atbildību par savu mežu.
Ievērojot minētos principus, meža īpašnieks pretī saņems:
l no mežus sertificējošas organizācijas (ja tādu meklēs) – īpašnieka attieksmei un darbībai atbilstošu slēdzienu;
l no meža – ilgstoši adekvātu atbildi ražas izteiksmē (mežs pieļautās kļūdas, vēl jo vairāk apzināti izdarītās, ātri labot nespēj);
l no koksnes tirgus – pelnītu attieksmi cenu ziņā.
Skaitļi, kas raksturo FSC sertifikācijas sistēmu (dati 1998. gada decembrī):
pasaulē (pēc FSC) sertificēts 12 miljonu hektāru mežu 25 valstīs;
FSC akreditējusi sešas organizācijas;
FSC ir 300 biedru no 50 valstīm;
izstrādāti četri nacionālie FSC standarti (Zviedrija, Lielbritānija, ASV, Bolīvija).
