Pagājušajā nedēļā piketā pie Saeimas bija pulcējušies geji un lesbietes.
Pagājušajā nedēļā piketā pie Saeimas bija pulcējušies geji un lesbietes. Viņi aicināja pasteidzināt Saeimu izskatīt likumprojektu «Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju». To izstrādājis Valsts Cilvēktiesību birojs, paužot, ka Latvijā vērojama tieša homoseksuālistu diskriminācija. Likumprojekts viendzimuma pāriem piešķirs līdzīgas tiesiskās sekas kā reģistrētai laulībai un līdzīgas tiesības un pienākumus kā laulātajiem.
Mulsina šo ļaužu uzdrīkstēšanās, un vispār – tik saspringtā laikā, kad Saeimai jāizskata patiešām vitāli svarīgi jautājumi, esam nolaidušies līdz šāāādām problēmām. Es it kā spēju iedziļināties arī šo, piedodiet, slimo cilvēku «ādā». Bet vai ir īstais laiks un īstā vieta, vai mūsu valstī visi ekonomiskie un sociālie jautājumi ir tiktāl sakārtoti, lai varētu par seksuālām novirzēm debatēt valsts mērogā!? Galu galā – neviens taču neliedz šiem pāriem «čupoties», un par šādām attiecībām, pasarg’ Dievs, nevienu neliek cietumā. Šādi orientēti cilvēki var pulcēties savos klubos un grupās (piemēram, «Purvā» Rīgā), būt kopā un galu galā – dzīvot. Kriminālvajāšana pret viņiem taču netiek vērsta. Vai tā ir tieša diskriminācija?
Geji un lesbietes ir neizpratnē – kāpēc pret viņiem cilvēki Latvijā izturas ar nepatiku un neiecietību. Kāpēc neizprot viņu lielo sāpi un nejūt līdzi? Nu nevar nolaisties līdz viendzimuma mīlestības problēmām, ja lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir jācīnās (šī vārda vistiešākā nozīmē) par eksistenci. Sabiedrības vairākumam šādu problēmu legalizēšana un aktualizēšana šādā mērogā vispār šķiet absurda. Kāpēc ar tikpat plašu vērienu neatspoguļo, ka cilvēktiesības tiek pārkāptas arī attiecībā pret pensionāriem, medicīnas māsām, skolotājiem, zemniekiem! Kāpēc «nemet acīs» Eiropas komisijas pārstāvjiem, ka arī tā ir cilvēku diskriminācija! Arī Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta nodaļas vadītāja Jana Vēbere BNS ir sacījusi, ka departamenta speciālisti ir pret viendzimuma laulību legalizēšanu, jo «laulība saistīta ar bērnu radīšanu, bet bērnu šādās ģimenēs nevar būt.. laulība tiks degradēta». Tādējādi vispār tiks sagrauti visi gadsimtos iedibinātie priekšstati par laulību, par tās morālajiem un tiesiskajiem aspektiem, pārkāpti Dieva baušļi. Vai psihologi un citi speciālisti nav atzinuši, ka īpaši jūtīgi uz šādām lietām parasti reaģē pusaudži, un visa šī ažiotāža var radīt aplamus priekšstatus par to, kas ir normāla ģimene. Homoseksualitāte ir anomālija – seksuāla novirze – un nav nekāds «šiks», par kādu tā tiek pārvērsta pēdējā laikā.
Varu iedomāties, cik aptraipīti pašlaik jūtas mācītāji, kuriem drīz, ja likumprojektu akceptēs, pretēji Svētajos Rakstos paustajam, šī savienība būs jāstiprina Dieva priekšā. 8. oktobra «Dienā», 12. lappusē, publikācijā «Kad Latvijā būs daudzsievība?», Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags raksta: «Ierosinot Saeimai iedibināt homoseksuālistu laulību, Valsts Cilvēktiesību birojs aicina Latvijas valsti legalizēt vienu no grēkiem. .. Katrs, kurš atbalstīs šādu likumprojektu, kļūs līdzvainīgs grēka atbalstīšanā un morālā katastrofā.» Cik tālu aiziesim?
