Rudens ir šķiršanās laiks – no puķu krāsainības, no gājputniem. Diemžēl arī cilvēka dzīvības saikne rudenī kļūst irdenāka.
Rudens ir šķiršanās laiks – no puķu krāsainības, no gājputniem. Diemžēl arī cilvēka dzīvības saikne rudenī kļūst irdenāka. Latvijas basketbols šonedēļ atvadījās no leģendārās TTT komandas leģendārā trenera Raimonda Karnīša.
Tieši lapkritī slimokase iekārtojusi vieglu šķiršanos no dzīves, jo ne visiem veciem ļaudīm kritiskā brīdī atradīsies pieci lati divdesmit santīmu un pat vairāk «ātrajiem» – mediķim un šoferim. Bargs spriedums tas ir cilvēkiem, kuri atrodas pastāvīgā medicīniskā uzraudzībā. Protieties – laiks dzīvot un laiks mirt.
Sociāldemokrātu frakcijas vadītājs Egils Baldzēns varētu gan ierosināt referendumam nolemto gandrīz miljonu latu ieskaitīt slimo kasē. Taču politiskās rotaļas ir tīkamākas un daudzsološākas opozīcijas partiju mērķiem, un 13. novembrī paredzētajā aptaujā par labojumiem pensiju likumā miljons izkusīs, kā nebijis. Jura Bojāra draudi visus strīdīgos jautājumus arī turpmāk risināt šādā veidā ved valsti uz galu. Vairāki mūsu avīzes lasītāji šādu «ceļa mērķi» saskatījuši balto krustu gājienā 1. oktobrī Rīgā.
Teritoriālā reforma atkal uzņēmusi apgriezienus. Apbrīnojama ir tās realizētāju demagoģijas jeb apvārdošanas māka. Laba skola vai varbūt alga ir solīta salda?
Pamazām šķiramies no rajona institūcijām. Pašā sabiedrības integrācijas plaukumā tiek likvidēta valsts valodas atestācijas komisija, veidojas rajonu «saplūšanas aģentūra», kas paģēr uztura naudu no pašvaldībām, lai pēcāk paziņotu, ka, piemēram, Zemgales reģions jau gatavs. Ja nevar ar labu, ņem ar viltu.
9. oktobrī Latvijas Tautas frontes (LTF) 11. dzimšanas dienā valsts atvadījās no šīs organizācijas. Dažs aizmirsis, cits vēl nemaz nav uzzinājis, kas tā tāda. 9. kongresa delegāti nobalsoja par LTF pašlikvidāciju. LTF gan nav karojusi Pirmajā pasaules karā, kā aptaujā pārliecināti apgalvoja kāds rīdzinieks, bet, novirzījusies no kompartijas izvirzītā mērķa, tā cīnījās par Latvijas neatkarību. Tautas fronte bija arī tas katls, kurā pārkrāsojās ne viens vien partijas funkcionārs, lai turpinātu vadīt un valdīt. Tie, kuri nesa karogus un slaucīja asaras, palika ceļmalā.
13. oktobris bija duāla diena. Ar izteikti ideoloģisku šķirtni. Rīgā bariņš bijušo «poļitruku» skaļi atzīmēja galvaspilsētas atbrīvošanas 55. gadadienu, bet pie Krievijas vēstniecības «TB»/LNNK pārstāvji pieprasīja kaimiņvalstij atzīt okupācijas faktu. Masu informētāji, pēc senas tradīcijas, vairāk pievērsās pirmajiem. Kā nekā ciemiņi…
13. oktobrī kļuva zināms, ka Eiropas Komisija rekomendēs uzsākt sarunas ar visām sešām otrās kārtas kandidātvalstīm par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), arī ar Latviju. Progresa ziņojums par mūsu valsti, īpaši ekonomikā, esot pozitīvs, pat glaimojošs. Iedzīvotāju vairākumam gan progress nav samanāms. Eiroskeptiķis publicists Visvaldis Lācis uzskata, ka Latvijā brīvais tirgus ir, tikai no ES puses skatoties.
«TB»/LNNK un Tautas partija vienojušās par «čekas maisu» satura publiskošanu. Tam piekrituši sociāldemokrāti un «Latvijas ceļš», kreisie – pret. Ka tik nu maisi nebūtu saplakuši!
«Bauskas Dzīves» redakcija šķīrusies no vecā kārtu kārtām lāpītā mundiera un tērpusies gaišā šķidrautā, lai pašiem būtu prieks un lasītājiem patīkami ienākt. Visas šķiršanās nemaz nav tik skumīgas.
