Lasot «Bauskas Dzīvē» komentārus par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju, rodas skumjas pārdomas ne tikai par žurnālistu izpratni par demokrātiju un cilvēktiesībām, bet arī par žurnālistu ētiku.
Lasot «Bauskas Dzīvē» komentārus par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju, rodas skumjas pārdomas ne tikai par žurnālistu izpratni par demokrātiju un cilvēktiesībām, bet arī par žurnālistu ētiku.
Katram cilvēkam ir tiesības izplatīt informāciju – gan pozitīvu, gan negatīvu. Šādas tiesības ir arī homoseksuālistiem. Konvencijas un deklarācijas nosaka, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi savās tiesībās, viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā un viņiem ir tiesības baudīt dzīvi bez diskriminācijas. Šīs tiesības attiecas pilnīgi uz VISIEM, arī uz homoseksuālistiem. Diemžēl, lasot «Bauskas Dzīvi», rodas iespaids, ka pēc žurnālistu uzskatiem brālības garā var izturēties pret visiem un tiesības var būt visiem, izņemot homoseksuālistus.
11. oktobra «Bauskas Dzīvē» rakstu «Vai homoseksuālisti nekļūst pārāk uzbāzīgi?» publicē Inese Gobiņa. Autore jau virsrakstā sadala visu sabiedrību divās frontēs – mēs, pareizie un gudrie -, un homoseksuālisti. Der atgādināt, ka homoseksuālisti ir sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, tāpēc nav skaidrs, kam viņi var kļūt uzbāzīgi, – paši sev?
Valsts Cilvēktiesību biroja preses konferencē tika stāstīts ne tikai par likumprojektu par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju, bet arī par to, kāpēc šāds likums ir nepieciešams un kādas būs tā pieņemšanas sekas. Minētais likumprojekts tapis nevis tāpēc, lai mazinātu heteroseksuālo ģimeņu nozīmi un aicinātu sabiedrību veidot homoseksuālas ģimenes, bet gan tāpēc, lai risinātu jau pastāvošo homoseksuālo ģimeņu problēmas. Vai mums patīk, vai ne, šādas ģimenes Latvijā ir realitāte. Tās ignorēt nozīmētu dzīvot pēc padomju laiku uzskatiem, kad izlikāmies, ka neredzam to, ko negribējām redzēt.
Inesei Gobiņai nav taisnība, ka cilvēki Latvijā pret gejiem un lesbietēm izturas ar nepatiku un neiecietību. Pirms dažām dienām Homoseksualitātes informācijas centrs pa epastu «Bauskas Dzīvei» nosūtīja Baltijas Datu nama veiktās aptaujas rezultātus. Tajos pierādījās, ka 53% sabiedrības atbalsta likumprojektu par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju.
Žurnāliste savā rakstā neizpratnē jautā: «Kāpēc ar tikpat plašu vērienu neatspoguļo, ka cilvēktiesības tiek pārkāptas arī attiecībā pret pensionāriem, medicīnas māsām, skolotājiem, zemniekiem!». Nav dzirdēts, ka kādu medicīnas māsu vai skolotāju regulāri apvainotu, piekautu, atlaistu no darba, «izmestu» no dzīvokļa tikai tāpēc, ka viņa ir šīs profesijas pārstāve. Neliela alga nekādi nevar būt viens no cilvēktiesību aspektiem, un katrai medicīnas māsai, skolotājai vai zemniekam ir tiesības mainīt profesiju, un tas ir reāli izdarāms. Seksuālā orientācija cilvēkam izveidojas līdz piecu gadu vecumam un to mainīt nevar ne ar kādiem līdzekļiem (tas nav tikai mans viedoklis, bet speciālistu atzinums).
Mūsu valsts pārdzīvo radikālas pārmaiņas. Jā, demokrātija brīžiem ir nežēlīga un prasa upurus mūsu uzskatos, domāšanā, dzīves uztverē. Demokrātija pieprasa cienīt arī minoritāšu tiesības, tostarp seksuālo minoritāšu tiesības. Daudziem ir grūti to ievērot, jo katrs cenšamies izskatīties gudrāks, labāks par citiem. Taču demokrātijai ir arī savi plusi. Cienot citam cita tiesības, uzskatus, mēs varam izveidot saskanīgu, labestīgu un daudzveidīgu sabiedrību, kurā netiek atgrūsts un atstumts neviens, kurā sava vieta un loma ir katram indivīdam.
G. BUGOVECKIS
Piebilde: Gatis Bugoveckis saistībā ar redakcijas sleju par homoseksuālistiem pārmet, ka esot pārkāpta žurnālistu ētika, mums esot nepareiza izpratne par demokrātiju un cilvēktiesībām. Pēc BNS publicētās informācijas, Baltijas Datu nama aptaujā par to, cik liela sabiedrības daļa atbalsta viena dzimuma partnerattiecību reģistrāciju, piedalījās 461 cilvēks, tas ir, 0,019 procentu no visiem Latvijas iedzīvotājiem (pavisam to skaits sasniedz aptuveni 2,4 miljonus). No šiem 0,019 procentiem iedzīvotāju 53 procenti bija «par» likumprojektu. Vai, balstoties uz 0,019 procentu iedzīvotāju domām, var tik skaļi proponēt, ka viendzimuma laulības atbalsta PUSE Latvijas iedzīvotā- ju? Pārmetums par žurnālistu ētikas pārkāpšanu ir nepamatots, ja pats G. Bugaveckis apgalvo, ka «katram cilvēkam ir tiesības izplatīt informāciju – gan pozitīvu, gan negatīvu», un žurnālists nav izņēmums.
