Skolotāju sašutums par valdības nekonsekvenci algu paaugstināšanā sāk atgādināt dumpi.
Skolotāju sašutums par valdības nekonsekvenci algu paaugstināšanā sāk atgādināt dumpi. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) visā valstī rīko protesta akcijas.
Sola, bet nedod
Valdība solīja no 2000. gada 1. janvāra panākt skolotāju algu nozīmīgu palielinājumu, nosakot darba samaksu par vienu slodzi divu minimālo algu apmērā zemākās kvalifikācijas pedagogiem. Taču atklājās, ka projekta īstenošanai trūkst naudas (papildus būtu nepieciešami 29 miljoni latu). Tādēļ valdība piedāvā algu palielināšanu sākt no 2000. gada 1. septembra un izmaksas pilnā apjomā nodrošināt līdz 2001. gada 1. janvārim.
Šāda rīcība skolotājos izraisīja milzīgu sašutumu. Māra Graudiņa, LIZDA Bauskas rajona padomes priekšsēdētāja saka: «Mēs vairs negribam samierināties ar pazemojošo situāciju. Ja šoreiz palaidīsim garām izdevību aizstāvēt savas tiesības, tādas iespējas nākotnē nebūs. Mēs esam par to, lai tiktu ievēroti Izglītības likuma nosacījumi. Konkrēti – 53. panta 2. daļa: «Pedagogiem ar zemāko kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt mazāka par divām minimālajām mēnešalgām».»
Saņem «kabatas naudu»
Atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātājiem noteikumiem pašlaik skolotājs ar augstāko pedagoģisko izglītību un darba stāžu līdz pieciem gadiem par vienu likmi (21 stunda nedēļā) saņem Ls 65 mēnesī. Ja darba stāžs pārsniedz desmit gadu, tad alga ir Ls 77. Tāpēc skolotāji raujas vai pušu un strādā pusotru, divas slodzes. Nav jābūt lielam gudriniekam, lai saprastu, ka visvairāk cieš skolēni. Skolotāju dienas aizrit tādā steigā, ka vienkārši trūkst laika sagatavoties mācību stundām.
Trūkst labu speciālistu
Labus speciālistus un augstskolu nesenos beidzējus skolas atbaida ar šokējoši zemo atalgojumu, radot vēl vienu nopietnu problēmu – viduvēju skolotāju pārpilnību. Pedagogi lauku skolās nereti tiek pieņemti bez jebkādas atlases. Piemēri atrodami ik uz soļa arī mūsu rajonā. Lūk, ievērības cienīgs fakts – kādā pagasta pamatskolā kultūras vēsturi bērniem māca… ilggadēja sētniece. Viņa, raugi, Rīgā beigusi kursus.
Izglītības sistēmas krīze, kas sākās deviņdesmito gadu vidū, pašlaik sasniegusi kulmināciju. No savām prasībām skolotāji nedomā atkāpties, jo netiek prasīts nekas utopisks. Vienīgi tas, lai valstī tiktu ievēroti pieņemtie likumi.
