Naktī uz oktobra pēdējo svētdienu Latvijā stāsies spēkā ziemas laiks.
Naktī uz oktobra pēdējo svētdienu Latvijā stāsies spēkā ziemas laiks.
Pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ. «Bauskas Dzīve» centās noskaidrot, kā laika maiņa ietekmē iedzīvotājus.
Sevis mānīšana
Mūsu organisma iekšējais bioloģiskais pulkstenis tik vienkārši kā ciparnīca nav regulējams. Tāpēc pāreja uz ziemas un vasaras laiku vērtējama kā neliels pašapmāns. Dažs pielāgojas vieglāk, cits – grūtāk. Laika maiņa daudziem cilvēkiem rada grūtības, atzina Īslīces doktorāta vadītāja ģimenes ārste Ināra Dalbiņa. Pacienti, protams, ārstam nesūdzas par to, ka cieš no ziemas vai vasaras laika, tomēr palielinās nervozitāte, diskomforta sajūta, uztraukums, parādās bezmiegs, stress.
Bērniem ir visgrūtāk pielāgoties
Starpsezonu laika maiņa sagādā slodzi arī bērnudārza darbiniekiem. Bērni šajā laikā ir niķīgāki, jo viņi dzīvo pēc sava iekšējā ritma, teica Bauskas bērnudārza «Pienenīte» metodiķe Ginta Strautiņa. Esot nepieciešama vismaz nedēļa, kamēr mazie spēj pierast pie šīm pārmaiņām. Vēl grūtāk esot pavasarī, kad, pārejot uz vasaras laiku, jāceļoties stundu agrāk.
Rajona Centrālās bibliotēkas vadītāja Baiba Tormane sacīja, ka vakari kļūst «garāki» un būšot vairāk laika lasīšanai, arī dažādu projektu gatavošanai. Viņas labsajūtu laika maiņa neietekmējot. «Latvijas Unibankas» Bauskas filiāles galvenā grāmatvede Venta Čekauska priecājas, ka rīta stundas būs gaišākas. Toties rajona Padomes sekretāre Baiba Marčenkova atzina, ka gan pašai, gan viņas ģimenei esot ļoti grūti pielāgoties laika maiņai.
Žurnāliste Mārīte Ozoliņa ir pārliecināts «cīrulis». Viņai ražīgākās darba stundas esot agri no rīta. Dzīvojot pēc sava bioloģiskā pulksteņa, viņa jūtoties daudz labāk un neesot arī neko nokavējusi.
Laika starpības dēļ (Lietuvā no 1998. gada marta vasaras laiks par stundu atpalika no Latvijas laika) es pērngad Lietuvā nokavēju autobusa atiešanu no Panevēžas uz Bausku. Toties šoruden, ceļā uz Klaipēdu, tieši šī laika starpība ļāva noķert «prāmi» uz Nidu.
Kaimiņvalstis jau ir pārdomājušas
Lietuvas valdība šogad ir uzklausījusi iedzīvotāju vēlmi un 31. oktobrī pulksteņa rādītājus nepārvirzīs. Tādējādi automātiski šī Baltijas valsts atgriezīsies otrajā laika joslā. Savukārt Igaunijas valdība paziņojusi, ka šogad uz ziemas laiku pāriet pēdējo reizi un pavasarī vairs netiks ieviests vasaras laiks. Tas tiekot darīts tautas veselības interesēs, pamatojoties uz zinātnieku pētījumiem par laika maiņas kaitīgo ietekmi uz cilvēkiem. Latvijā pāreja uz ziemas un vasaras laiku pašlaik notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas pieņemti 1997. gada martā, uzdodot atbildību par to Ekonomikas ministrijai. Mainot laiku, valstīm, kas atrodas vairāk uz dienvidiem, izdodas ievērojami ietaupīt elektroenerģiju. Tomēr fakti liecina, ka Ziemeļvalstīs un arī Baltijas valstīs ekonomiskais efekts ir diezgan niecīgs.
