Padomju varas gados modē bija maldinoši aizplīvurots teiciens: viss cilvēkam, viss cilvēka labā.
Padomju varas gados modē bija maldinoši aizplīvurots teiciens: viss cilvēkam, viss cilvēka labā. Tagad, atklātības apstākļos, tas skan citādi: viss pašam, viss paša labā. Pieļaujami dažādi līdzekļi, ja tikai tos var pabāzt zem staipāma likuma.
Jaušams, ka oficiāli paustais Latvijas teritorijas pārkārtošanas mērķis – pārvaldes decentralizācija – ir maldinošs. Patiesībā tā ir «Rīgas valsts» vēlme uzvelt visu smagumu reģioniem – nabadzību, pusbrūkošās skolas, izdangātos ceļus, arī narkomānus un noziedzniekus. Šis process iet roku rokā ar pasažieriem ērto vilcienu kustības ierobežošanu no galvaspilsētas uz nomalēm. Viss reformatoriem pašiem, viss pašu labā.
Saeimas opozīcijas pārliekā gādība par tautas neapskaužamāko daļu – vecļaudīm –, pat pēc pozīcijas frakciju kļūdu labojuma pensiju likumā neatsakoties no referenduma, ir tikai māns. Aiz tā slēpjas plusu vākšana pašiem un pašu labā gan tuvējām, gan tālākām vēlēšanām.
Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis 14. oktobrī priecājās par Bauskas un Jēkabpils zemniekiem, kuri par katru izniekoto cukurbiešu hektāru saņemšot 200 latu. Turpretī pārējie būšot zaudētāji, jo cukurbietes esot slimas ar serdes puvi un fabrikas ierobežošot to pieņemšanu. Pēc divām dienām pienāca ziņa – biešu puve esot mitējusies, un ministra paustais «muļķu mierinājums» bija pārsteidzīgs un maldinošs. Par morāli nerunā neviens. Latviešu arājiņš grib pats ar savām rokām nodrošināt sevi un bērnus, nevis grābt no tā, ko citi sastrādājuši.
Ja var ticēt Zviedrijas radio Latviešu redakcijai, tad EDSO komisāru rūpes par Latvijas minoritāti bijušas pārspīlētas. Eiropas Savienībā neesot nevienas valsts, kura pat legāli iebraukušām minoritātēm valsts valodu mācītu par budžeta naudu, nemaz nerunājot par to «daudzumiņu», kas valstī nokļuvis okupācijas rezultātā.
Pazīstamais Maks van der Stūls nebūt nesteidzas uz Maskavu, lai kratītu ar pirkstu par genocīdu pret čečeniem. Rūpes par cilvēktiesībām no EDSO komisāru puses ir tikai šķietamas. Nesalīdzināmi vieglāk ir ierobežot 740 tūkstoš miermīlīgo latviešu nekā divsimt miljonu austrumos…
17. oktobris bija Pasaules nabadzības izskaušanas diena. Tikai šķietama, jo nebija jūtamas izskaušanas tendences. Lieko cukuru, gaļu, augļus utt., piemēram, Eiropa nesūta vis badā mirstošajiem Āfrikā un citur, bet uz Baltiju, lai te uzturētu «brīvo tirgu».
Maldinoša ir «Rīgas Komercbankas» sanācija. Tā no pelniem izcēlusies ar jaunu nosaukumu – «Pirmā Latvijas komercbanka», kuras izkārtnes krāsas (dzeltena un zila), kā arī prezidents ir zviedru izcelsmes. Naivais latvietis paliek neziņā, kāpēc no krīzes piemeklētā un pensionāru izsmeltā budžeta vesels miljons bija jāuzdāvina apšaubāmas uzticamības bankai.
Personisku iemeslu dēļ no Valsts prezidentes Kancelejas preses sekretāra amata atteicies Rimants Ziedonis. Tumšmataino puisi dēvē par traģisku personību, jo viņš nevar izkāpt ne vien no savas, bet arī no slavenā tēva ēnas. Vienlīdzības zīme starp bērniem un vecākiem var būt maldinoša.
Gandrīz astoņi mēneši pagājuši, kopš pašlikvidējusies avīze «Atspulgs», taču izkārtne Plūdoņa ielā arvien vēl maldina gan baušķeniekus, gan iebraucējus, ka te atrodas rajona laikraksts.
Nedēļas atziņa: reizēm ir vērtīgi nokļūt muļķa lomā.
