Gailīšu pagasta dienvidu daļā, pie pašas Lietuvas robežas, atrodas apdzīvota vieta Pograniča.
Gailīšu pagasta dienvidu daļā, pie pašas Lietuvas robežas, atrodas apdzīvota vieta Pograniča.
Vietvārds nepārprotami liecina – te ir kāda saistība ar pierobežu.
Jūtama pagātnes elpa
Nevērīga ceļotāja skatam viegli var paslīdēt garām šķietami necilais, vecu koku ieskautais zemes stūrītis. Un kāds tur brīnums, jo laiks ir darījis savu. Tikai veci ļaudis atceras, kā reiz šeit cēli slējusies Pograničas muiža. Kolhoza laikos muižas apkārtne un ēkas pielāgotas kolektīvās saimniekošanas vajadzībām. Vecajos zirgu staļļos savulaik ierīkota teļu ferma, no kuras palikušas tikai drupas. Paplašināta muižas kalpu māja un tajā ierīkoti dzīvokļi. Tagad šeit, «Upītēs», mājo galvenokārt pensijas vecuma ļaudis, kas savus spēka gadus atstājuši Uzvaras kopsaimniecības laukos. Par to, ka arī padomju laikos Pograničas puse nemaz nav bijusi tik nomaļa, liecina iespaidīgā veikala ēka Krievgaļos. Tagad veikals vairs nedarbojas un izskatās diezgan nožēlojami.
Laikmetīgās pārmaiņas tomēr nav spējušas dzēst Pograničas apkārtnē jaušamo pagātnes elpu. Šeit atrodama veca kapsēta, muižas parks, saglabājies arī muižas šķūnis, pagrabs.
Edgars Juravs, kurš nāk no Ozolaines puses, Pograničā aizvadījis jau trīs gadu desmitus. Kamēr bijis spēka gados, strādājis «Uzvarā» par fermu mehāniķi. Kāda kaimiņiene viņu reizēm pat dēvējusi par muižkungu. «Kas es par muižkungu – tikpat kā ratiem piektais ritenis! Kad atnācu uz «Uzvaru» pie Jansontēva, viņš man piekodināja: tā kā tu būtu pie manis pirmo un pēdējo reizi! Tikai vēlāk sapratu, ko viņš ar to gribēja teikt. Par laimi, nostrādāju godam, nevienu stingro rājienu no priekšniecības neizpelnījos,» smej E. Juravs.
Kad vēl bijusi brīva robeža, Pograničas puses ļaudis bieži braukuši ar velosipēdiem uz pāris kilometru attālo veikalu Lietuvā. Tur varējis iegādāties daudz lētākas desas nekā pašu mājās. Turpretī tagad E. Juravs slavē vietējos ražotājus un bilst, ka visgardākos gaļas izstrādājumus protot pagatavot SIA «Uzvara-Strauti».
Robežsargi prasa pasi
Pograničas pusē vairākas reizes nedēļā iegriežas autoveikals, piegādājot pārtikas preces. Tomēr joprojām vietējie skumstot pēc bijušās rajona Patērētāju biedrības autoveikala. «Tajā bija viss, kas cilvēkiem vajadzīgs,» apgalvo E. Juravs.
Dzidra Valta uz Pograničas kalpu māju pārcēlusies dzīvot septiņu gadu vecumā. «Esmu dzimusi tepat netālu – Pograničas pusē, pie pašas Lietuvas robežas. Nekur prom nav gribējies doties, jo man šeit patīk. Te ir ļoti skaista vieta,» bilst Dz. Valta. Viņa atceras tos laikus, kad māte strādājusi muižā par dienestmeitu, bet krusttēvs, mātes brālis, par muižas dārznieku. Netālu no Pograničas atradusies Podžūnas muiža. Tās saimnieka Prāta brālim piederējusi muiža otrpus robežas Lietuvā.
To, ka tepat netālu ir kaimiņzeme, vietējie ikdienā jūtot. Sestdienās un svētdienās tiekot atvērta kustība pār robežu Krievgaļos. Esot gadījies, kad nejauši satikti robežsargi prasījuši uzrādīt pasi. Tomēr, ja kāds akurāt gribētu, uz Lietuvu varētu netraucēti aiziet pa meža taciņām, atklāj vietējie iedzīvotāji.
Fakti
Ceļojumā apkārt rajonam «Bauskas Dzīve» piestāja uz pašas Lietuvas robežas – apdzīvotā vietā Pograničā.
