Mūsdienās attīstītajās valstīs milzīgi līdzekļi tiek tērēti, lai agrāk par grāvjiem pārvērstās upes un strauti atgūtu dabisko tecējumu.
Mūsdienās attīstītajās valstīs milzīgi līdzekļi tiek tērēti, lai agrāk par grāvjiem pārvērstās upes un strauti atgūtu dabisko tecējumu.
Dabiskās ekosistēmas atjaunošana un vides sakārtošana notiek arī Brunavas pagastā, labojot Ceraukstes upītes tecējumu, kas bija kļuvusi par meliorācijas grāvi. Visvairāk posta mazajām upītēm tika nodarīts padomju periodā, bet upju regulēšana notika arī agrāk.
Plūdi rada zaudējumus
Spēcīgu impulsu upju bagarēšanas darbiem sniedza 1928. gada postošie plūdi Zemgalē. Toreiz, tāpat kā tagad, upju regulēšanai tika pieprasīti valsts līdzekļi.
1928. gada jūlijā Panemunes (tagad – Brunavas) pagastā Ceraukstes upes meliorācijas sabiedrības biedru pilnsapulcē tika apspriests jau izstrādātais regulēšanas darbu projekts, ko pieņēma vienprātīgi. Pilnsapulces protokolā lasāms: «Pilna sapulce vienprātīgi nolēma: uzdot valdei spert vajadzīgos soļus, lai rakšanas darbi tiktu iesākti vēl šogad. Ņemot vērā, ka Ceraukstes upē ieplūst liels vairums ūdeņu no Lietuvas teritorijas, no kurienes šī upe iztek un turpina savu gaitu lielā gabalā, ka tur tiek ievadīts milzīgs daudzums ūdeņu no valsts mežiem, ka lielākā daļa ieinteresēto sādžu (toreiz šajā no Lietuvas Latvijai pievienotajā teritorijā iedzīvotāji galvenokārt sādžās dzīvoja – R. A.) sastāv no nesadalītām šņoru zemēm un sīkgruntniekiem, kā arī vēl to, ka visi biedri ir šinī gadā cietuši no plūdiem – pilna sapulce vēl uzdod valdei griezties pie attiecīgām valsts iestādēm ar lūgumu pārņemt rakšanas izdevumus uz valsts rēķina.»
Zemkopības ministrijai nosūtītajā Bauskas apriņķa valdes atzinumā lasāms: «..Ceraukstes upes baseinā ietilpstošās saimniecības katru gadu lielā mērā cieš no šīs upes pārplūšanas. Upes postošā darbība sevišķi izpaudusies šinī gadā, kur vairākās saimniecībās pļavas un sējumi galīgi iznīcināti. Lai šo ikgadus atkārtojušos postu mazinātu, Ceraukstes upes regulēšana ir nepieciešama.» Vēlāk padomju «meliorācijas buma» laikā Ceraukstes upīte pārvērtās līdz nepazīšanai.
Arī Rundāles pagasta padomes sēdē tolaik sprieda līdzīgi: «…Lietuvas daļā izceļas visas caur Rundāles pagastu tekošās upes un strauti, un Lietuvā tie ir gandrīz visi padziļināti ar raktiem kanāliem, caur ko mūsu upes pēc katra lietus pārplūst, sabojādamas laukus un pļavas. Būtu vēlams, lai valdība gādātu kā minēto upju un strautu gultnes tiktu padziļinātas Rundāles pagastā un arī tālāku uz valsts rēķina.»
Pazemina ūdens līmeni
Līdzīgi upēm, tolaik «cieta» arī ezeri, lai gan to mūsu rajonā nav nemaz tik daudz. Tā tas notika ar Skaistkalnes pagasta Bagdēnu ezeru. Šī ezera lieta tika skatīta jau 1925. gadā Bauskas apriņķa zemes meliorācijas komisijas sēdē, bet reāli tā līmeņa pazemināšana notika trīs gadus vēlāk. Arhīvā var aplūkot 1928. gada 30. martā izstrādāto Bagdēnu ezera novadgrāvja projektu, kuru papildina paskaidrojuma teksts: «Skaistkalnes pagasta Bag- dēnu māju robežās atrodas neliels ezeriņš (apmēram 20 ha), tā saucamais Bagdēnu ezers. Dabīgās notekas aizsērēšanas dēļ ūdens līmenis minētajā ezerā pēdējos gados cēlies vairāk par pusmetru, appludinot Bagdēnu māju ganības un traucējot satiksmi ar otrā pusē ezeram atrodošos zemi.
Uz vietas tika konstatēts, ka Bagdēnu ezerā iespējams ūdens līmeni pazemināt par apmēram 150 cm, nolaižot ūdeni no Bagdēnu ezera Strempu ezerā, kas panākams ar pārrakumu Velliku māju robežās. Tā kā Velli- ku māju īpašnieks par projektēto pārrakumu iebildumus necēla (arī viņam no tā labums cēlās), un tā kā tie īpašnieki, pa kuru zemi iet Bagdēnu ezera dabīgā noteka, liedzās atļaut noteku padziļināt, tad arī uz Bagdēnu māju īpašnieka vēlēšanos šis projekts tika sastādīts.»
Lai Strempu ezeram piegulošo zemju īpašnieki neiebilstu ūdens līmeņa paaugstināšanas dēļ, vienlaikus dabā tika projektēts un nosprausts grāvis, kas novadītu ūdeņus tālāk tuvajā strautā. Grāvja dziļums aprēķināts tā, lai «ūdens līmenis Strempu ezerā nepaceltos caur Bagdēnu ezera ūdeņu nolaišanu pirmajā». Strempu ezera lielums bijis apmēram pieci seši hektāri.
Iebilst pret rakšanu
Minētajā projektā grāvju dziļums paredzēts no 65 līdz 220 centimetru, kopējās izmaksas lēstas ap Ls 1165, ko apņēmās segt «Bagdēnu» īpašnieks Jānis Tālbergs. Sarežģījumi radās ar Titiņu māju īpašnieku Pēteri Čūderu, kurš liedza rakt grāvi viņa zemē. Vēlāk apriņķa zemes meliorācijas komisija atzina, ka P. Čūderam nav tiesību liegt grāvja rakšanu uz Titiņu strautu (tas tālāk ietecēja Iecavas upē). Komisija nolēma, ka iesāktā grāvja rakšana ir jāpabeidz līdz 1928. gada 10. jūnijam, bet tilti uz «Velliku» ceļa un «Titiņu» uzdambējuma būvējami par J. Tālberga līdzekļiem.
Par šo grāvju lietderību var spriest pēc 1935. gada Bauskas apriņķa pagasta aprakstiem. Skaistkalnes pagastā uzskaitīto ezeru vidū atrodami arī minētie, tikai ievērojami sarukusi to platība: Bagdēnu ezers kļuvis trīs hektārus, bet Strempu ezers – divus hektārus liels.
