Piedāvājam citātus no Bauskas Kristīgās pamatskolas audzēkņu sacerējumiem, kas bijuši publicēti šīs skolas avīzītē.
Piedāvājam citātus no Bauskas Kristīgās pamatskolas audzēkņu sacerējumiem, kas bijuši publicēti šīs skolas avīzītē.
Esmu laimīgs, kad esmu mājās.
Manā uztverē šī pasaule ir, rupji sakot, pretīga. Virs tās, manuprāt, katru mirkli arvien vairāk un vairāk krājas ļaunuma ozona slānis.
Es ļoti vēlētos lielu māju ar skaistiem aizkariem.
Tēti, man patīk, ka Tu nedzer. Kad Tu nedzer, Tu dari visus darbus. Bet, kad jūs dzerat, tad visu nozog tas.
Es šajā pasaulē bieži jūtos peļams. Tad es esmu vientuļš un atstumts.
Kāpēc augstākstāvošam cilvēkam bieži tiek atļauts vairāk nekā parastam. Deputāti bieži brauc pie automašīnu stūres dzērumā, bet viņus nesoda.
Ja es būtu liela un pieaugusi, es nepamestu bērnus un arī citiem neļautu to darīt.
No kā lai ņem piemēru? Pieaugušie paši dara to, ko māca, ka darīt nav labi.
Kad es jūtos slikti, tad es pielūdzu Dievu. Man patīk, ka mana mamma mani mīl.
Man sāp, ka cilvēki pamet suņus un kaķus. Es gribētu tos paņemt savā istabā, bet es to nevaru.
Man šķiet, ka dzīvnieki ir brīvi kā putni. Es gribētu būt lācene, kas visus aizstāvētu.
Brīžam šī pasaule ir draņķīga, un viss, kas tajā atrodas, krīt uz nerviem. Pieaugušie cenšas palīdzēt, bet varbūt viņi tikai izliekas un patiesībā domā tikai par sevi.
Priecājos un smejos no visas sirds, ka esmu piedzimis un dzīvoju.
Es ļoti vēlētos būt labāks. Piemēram, šodien es nobastoju pēdējās stundas. Centīšos vairs tā nedarīt, jo redzu, kā vecāki pārdzīvo.
Jūtos nedaudz neomulīgi, jo man ir bail, ka ar mani nenotiek kas slikts.
Es gribētu zināt, kā radies ļaunums. Vai tas nerodas no pieaugušo nevaļas? Reizēm pieaugušajiem nav laika, tad viņi neklausās bērnā. Bērni paliek neapmierināti un dusmīgi, jo domā, ka pieaugušajiem viņi neinteresē. Tad viņi kļūst ļauni, jo domā, ka pieaugušajiem viņi neinteresē.
Gadās arī tā, ka skolotāja uzbļauj. Tas notiek tad, kad klasē ir troksnis. Man tas ir ļoti pazemojoši un nepatīkami.
Lai nebūtu jāklausās vecāku strīdos, bērni klaiņo pa ielām. Ko lai mācās no vecākiem, kuri brīžos, kad sarunājas, strīdas, bet pārējo laiku klusē?
Es šajā pasaulē jūtos atstumta, tāpēc ka neviens ar mani negrib draudzēties.
Es šajā pieaugušo pasaulē jūtos kā ļoti liela niecība.
Es varu pateikties Dievam, ka man ir paveicies ar ģimeni, pat ļoti. Kaut nu tā būtu visiem bērniem!
Es gribētu, lai pasaulē nebūtu bērnunamu.
Ko es daru, kad esmu bēdīgs? Aiztieku mazākus, neklausu vecākus un skolotājus.
Es jūtos labi, kad mamma mani apskauj un samīļo.
