Šoruden kādu vakaru mūsu pilsētā redzēju ko neticamu – lauku irbe žiglām kājām tekalēja pa asfaltēto brauktuvi.
Šoruden kādu vakaru mūsu pilsētā redzēju ko neticamu – lauku irbe žiglām kājām tekalēja pa asfaltēto brauktuvi. Nezinu gan, kur pelēksvārce palika. Putnu saskatīju tik ilgi, kamēr tas atradās redzeslokā. Neierastā aina lika prātot par mūžīgo tematu – laukiem un cilvēkiem, kuri tur dzīvo.
Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienība, kā jau vēstīts iepriekš, gatavojas konferencei, kas notiks novembrī. Organizācijas kareivīgākie aktīvisti pauž nepārprotami asu nostāju pret politiķiem un valdību. Tā, viņuprāt, savus lauksaimniekiem dotos solījumus nav pildījusi apmierinoši. Taču, uzklausot zemkopības ministru baušķenieku Ati Slakteri, secinājumi nav tik bēdīgi. Šogad ar kvotām un cukura valsts intervenci izdevies sakārtot cukurbiešu audzētāju problēmas. Piešķirtas pat subsīdijas par graizījumu transportēšanu. Labāk nekā citus gadus sakārtoti norēķini par graudiem. Vēl tikai vajadzīgs Saeimas lēmums par grozījumiem budžetā, un tad varēs saņemt hektārsubsīdijas par šogad audzētajiem graudaugiem, tās būs Ls 8,3 par vienu hektāru. Pārtraucot cūkgaļas tirgus aizsardzību, arī šī nozare saņēma valsts atbalstu. Šie fakti tomēr konkrēti raksturo Zemkopības ministrijas un valdības nostāju.
Pēdējie statistikas dati gan liecina, ka lauksaimnieciskās ražošanas apjomi laukos nepieaug, ka daudzas ģimenes nokļuvušas nabadzībā.
Bet vai pašlaik ir prāta darbs, kā tas izskanējis ziņu aģentūras LETA sniegtajā informācijā, pieprasīt Tautas partijas aiziešanu no politikas, «Latvijas ceļa» atkāpšanos opozīcijā un jaunas valdības koalīcijas veidošanu! Šīs pārmaiņas kā uz burvju mājiena nespēs neko mainīt. Politiķus, kā zināms, izvēlas sabiedrība, par viņiem balsojot. Mēs visi, tostarp arī zemnieki, esam ievēlējuši pašreizējo Saeimu, kas nosauc premjera vārdu. Jā, valdībai ir jādomā par jaunu darba vietu radīšanu laukos, jo virzība uz lauksaimniecības modernizāciju tās nevairos. Valdības programmās trūkst virzības tautas labklājības uzlabošanai.
Baušķenieki ir uzņēmušies nepateicīgo cīņā saucēju lomu, ne reizi vien uz viņu pusi raidīti arī pārmetumi. Viņi saprot, ka vieniem pašiem neizdosies kļūt par lielu spēku, un māksla ir pulcināt sev klāt citus. Ja pašreizējā pārstāvniecība un metodes sarunās ar varas vīriem nav īstās, tad droši vien kopā ar aktīviem un drosmīgiem zemniekiem jāmeklē citas – iedarbīgākas un konstruktīvākas. Nenoliedzu, ka protesta akcijas ir cīņas forma, taču… Nevis kā bumbiņa mētājama, bet kā vissmagākais ierocis īstajā brīdī izmantojams. Un nekas neizdosies, kamēr Latvijas zemniecība kā pilsētā nomaldījusies irbe satraukta mētāsies no vienas ielas malas uz otru.
