Eiropas Savienības pirmsākumi meklējami 1951. gadā, kad Francija, Vācija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga izveidoja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu.
Eiropas Savienības (ES) pirmsākumi meklējami 1951. gadā, kad Francija, Vācija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga izveidoja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK). Lai gan šo valstu ārlietu ministri vienojās, ka visu valstu valodām ir vienādas tiesības, tomēr organizācijā dominēja franču valoda. Tāpēc franču valodu izraudzījās par darba valodu, bet administratīvās iestādes pēc ilgiem diplomātiskiem kariem tika izvietotas divās franciski runājošās pilsētās – Luksemburgā un Strasbūrā.
1966. gadā EOTK «sēdeklis» tika pārcelts uz vēl vienu franciski runājošu pilsētu – Briseli, kurā Eiropas institūcijas tagad ir vairākos kvartālos.
ES izpildinstitūcijas Eiropas Komisijas mītne ir Briselē, bet Eiropas Tiesa atrodas Luksemburgā.
Neoficiāli avoti ziņo par kādu notikumu, kas palīdzēja Briselei kļūt par ES galvaspilsētu. 60. gadu sākumā EOTK ģenerālštābu bija iecerēts izvietot Māstrihtā – Nīderlandes pilsētā, kas atrodas pavisam netālu no robežas ar Beļģiju, Vāciju un Luksemburgu. EOTK augstās amatpersonas ieradušās iepazīšanās vizītē Māstrihtā. Ēdot vakariņas kādā restorānā, viņi saindējušies. Līdz ar to EOTK vadītājiem bijis skaidrs – Māstrihta diemžēl nav piemērota kļūt par Eiropas galvaspilsētu.
