Rundāles pagastā ir sēta, kuras iemītnieki atgādina gan teiksmu, gan pasaku tēlus, turklāt tie visi ir dzīvi un kustīgi.
Rundāles pagastā ir sēta, kuras iemītnieki atgādina gan teiksmu, gan pasaku tēlus, turklāt tie visi ir dzīvi un kustīgi. Tas ir «Blāzmās» Vecrundālē, kur dzīvo Ignats Maldutis ar ģimeni.
Kā no ābeces vāka
Piebraucot pie mājas, pirmais pārsteigums sagaidīja skursteņa galā. Rudens piesaulītē sildīties tur bija uzlaidušies trīs fazāni ar zeltaini mirdzošām astēm un vainadziņiem.
Pretī lepni cierēja gailis tik košām spalvām, gluži kā no manas bērnības ābeces vāka nokāpis. Turpat līdzās vārdabrālis, bet sugas dīvainis – gailis, kuram spalvas aug otrādi. Un, protams, ap viņiem tekalē prāvs pulciņš vistu.
Ieraugot Ignata Malduta izaudzētās zosis, nāca prātā ne tikai Mārtiņa Rītiņa slavenie Mārtiņdienas cepeši. Manas paaudzes bērniem viena no mīļākajām grāmatām bija slavenās zviedru rakstnieces Selmas Lāgerlēvas romāns par Nilsa Holgersona brīnišķīgo ceļojumu ar meža zosīm. Vecrundālē redzētās zosis pārliecināja, ka šāds ceļojums ir bijis iespējams.
Baloži samta bikšelēs
Un tad vēl Pekinas un parastās pīles. Šķiet, tieši par tādām aktrise Vera Singajevska dziedājusi: «Pliku, plaku, plaku, pēkšķe iet pa taku!» Zelta fazāns spalvas mirdzināja būrī, bet pērļu vistiņas, rūpīgi sakārtojušas kat- ru spalviņu, nesteidzīgi knābāja saimnieka pabērtus graudus. Milzu tītars, svešiniekus ieraudzījis, skaļi grudzināja un pieklaigāja plēves māju. Baloži dzīvojās pa drāšu namiņu visvisādi – gan kā pāži ar mežģīņu apkaklēm, gan kā mazi baroniņi kuplās samta bikšelēs, arī vēl tādi, kurus nevar aprakstīt. Pērļu vistiņas meklētas 40 gadu
Ir šajās mājās arī visa tā radība, kas laukiem piedien, – cūkas, govis, mīksti, pūkaini truši. Taču putni – tie Ignatam Maldutim esot draugi no jaunības laikiem un priekam vien tiekot audzēti un kopti. Gleznās zosis un citus putnus rudeņos pārdodot, bet tikai vaislai, ne cepešiem.
Fazāni savukārt vislabāk piestāvot smalkajam Rundāles pagastam, kur tā lepnā pils, pasmējās saimnieks. Bet viņa lepnums esot īstās pērļu vistiņas, to olas viņš meklējis 40 gadu, kamēr atradis.
«Tādi mēs esam, drusku dīvaini, uz putniem traki,» sacīja Ignats Maldutis. «Blāzmās» šo savdabību palīdz kopt sieva, meita un dēls ar mazbērniem. Spēka gados Ignats Maldutis esot bijis kamīnu un krāšņu mūrnieks. Tagad, pensijas gados būdams, pūlas tikai sava prieka pēc un atzīst, ka agrāk tik daudz nav nācies strādāt.
