Ziedu klēpju nebija – tikai viena sarkana roze. Vārdadienas viesus negaidīja arī skaisti servēts mielasta galds.
Ziedu klēpju nebija – tikai viena sarkana roze. Vārdadienas viesus negaidīja arī skaisti servēts mielasta galds. Taču ciemiņi bija ļoti līksmi. Visu vakaru viņi dziedāja un dziedāja, ik pa laikam pieminot gaviļnieces Dzīles vārdu. Visi nolēma, ka svētki aizvadīti godam.
Vai tā ir jauna tradīcija? Protams, nē. Bauskas tautas namā 2. novembrī savu pirmo vārdadienu, kas ierakstīta kalendārā, svinēja pilsētas jauktais koris «Dzīle». Tas nodibināts šajā dienā pirms gada. Tovakar notika kārtējais mēģinājums – svarīgākais jaunajā sezonā –, jo 4. novembrī «Dzīle» sniedza gada jubilejas koncertu. «Tas ir veltījums dziedātāju tuviniekiem un draugiem, visiem mūzikas mīļotājiem,» teic kora prezidents Viesturs Krievāns.
Pagasti un pilsēta apvienojas
Bauskas tautas namā 1999. gada 2. novembrī ieradās neliela entuziastu grupa un diriģents Roberts Liepiņš. Pilsētas Dome jau bija piekritusi jauna kora dibināšanai Tautas namā un solījusi atbalstu.
Vairāki dziedātāji cits citu pazina, jo agrāk muzicēja Bauskas rajona skolotāju korī «Daina», kas darbību pārtraucis. Daži bija gluži «zaļi» iesācēji ar skolu koros gūtu pieredzi.
Atceros pirmo sarunu ar diriģentu Robertu Liepiņu. Viņš uzsvēra, ka galvenais ir «nostādīt» balsis un izlīdzināt kora skanējumu. Tagad diriģents atzīst, ka sastāvs kļuvis stabils, muzikālās sagatavotības dažādās pakāpes kopskanējumā vairs nav jūtamas. Mēģinājumus visi apmeklē cītīgi un strādā ļoti intensīvi. Repertuāra apgūšana notiek divas reizes nedēļā. Koristi ierodas no Vecsaules, Codes, Skaistkalnes, Iecavas, Vecumnieku, Rundāles pagasta, pat no Jelgavas rajona Staļģenes. Protams, pilsētas korī dzied arī baušķenieki. Šoruden kora sastāvā uzņemti jauni dalībnieki Elga Beķere, Sandra Kalniņa, Edgars Senkāns, Valdis Dombrovskis, Ivars Bērziņš un Zigurds Gustiņš. ««Vīru gals» kļuvis krietni smagāks,» joko dziedātāji.
Tēvs liek dēlam dziedāt
Baušķenieku Ivaru Bērziņu tā kā negribētos dēvēt par iesācēju. Viņš pats gan uzstāj, ka tāds esot, jo «Dzīles» sastāvā iekļāvies pirms nepilna mēneša. Toties 20 gadu Ivars Bērziņš dzied Latvijas meža darbinieku vīru korī «Silvicola». Viņš ir īsts veterāns, jo mežinieku korim arī apritējis 20 gadu.
Pašlaik «Dzīles» dziedātāju uzmanības centrā ir kora «pastarītis» Edgars Senkāns. Puisim ir 16 gadu, viņš mācās Bauskas pilsētas vakara vidusskolā.
«Kāpēc tu dziedi?» vaicāju jaunajam koristam. «Tēvs lika,» Edgars vaļsirdīgi atbild un steigšus precizē, ka seniora izvēle nemaz neesot slikta.
Bauskas bērnu mūzikas skolas akordeona klases pedagoģe Antra Rušmane korī dzied kopš tā dibināšanas. Viņa ievērojusi, ka dalībnieki kļuvuši atraisītāki. Mēģinājumos neviens neierodas, lai vienkārši pavadītu vakaru. Dalībnieki izjūt lielu atbildību, viņi vēlas sevi apliecināt.
«Mēs negrasāmies konkurēt ar citiem rajona koriem, taču gribam, lai mūsu vārds skanētu,» tā prezidents Viesturs Krievāns.
Pret «mazulīti» visi izturas labvēlīgi
Repertuāru «Dzīle» veido tā, lai būtu interesanti gan pašiem, gan klausītājiem. Jubilejas koncertu koris atklāja ar Romana Grantovska himnisko dziesmu «Svētī, Dievs!». Tas ir pirmais skaņdarbs, kas apgūts 1999. gadā. Autors – Kuldīgas katoļu priesteris – šķita ļoti priecīgs, kad vēstīju viņam šo faktu: «Mīļākas vietas par Bausku man nav. Šeit kādreiz strādāju, satikos ar jaukiem un uzticamiem cilvēkiem. Jūtos gandarīts, ka mana mūzika neatstāj klausītājus vienaldzīgus.»
Koncerta programmā bija iekļauta latviešu kora dziesmu klasika, tautasdziesmu apdares un divi mūsdienu amerikāņu komponistu darbi. Tautas namā valdīja īpaši sirsnīga gaisotne. Šķita, ka visapkārt ir savējie – vērtētāji, atbalstītāji, uzmundrinātāji. Šoreiz ziedu patiešām bija daudz – to klēpji iegūla diriģentu rokās. Bet vārdadienas vienīgā roze vēl nebija novītusi…
Fakti
Korī «Dzīle» ir 40 dalībnieku.
Diriģenti – Roberts Liepiņš un Māra Audzēviča.
2000. gadā koris piedalījās E. Dārziņam veltītajā koru sadziedāšanās skatē, Kurzemes Dziesmu svētku 130 gadu jubilejas koncertā Dobelē un dzejnieka Ausekļa atceres svētkos Alojā.
