www.bauskasdzive.lv
Sociālajam darbam kopienās šobrīd apmācīti speciālisti jau septiņās Latvijas pašvaldībās, tostarp arī Bauskas novadā, portālu informēja Labklājības ministrijā.
Noslēdzoties Labklājības ministrijas (LM) īstenotajam pilotprojektam “Sociālais darbs kopienā”, Cēsīs otrdien, 5.septembrī, norisinājās diskusija “Nojaucam žogus”, kuras mērķis bija aktualizēt galvenos šķēršļus, ar ko saskaras sociālie darbinieki kopienās, dalīties ar pieredzi un vērtīgiem secinājumiem par to, kā dažādas sociālās problēmas izdevies risināt ar kopienu iekšējo resursu palīdzību.
Metodikas aprobēšanas pilotprojektā piedalījās 11 sociālie darbinieki no Latvijas pašvaldībām, līdzdarbojoties metodikas izstrādē un pilnveidē. Sociālais darbs kopienās, atšķiras no ierastās sociālā darba prakses, kurā ir klients un sociālais darbinieks, jo sociālais darbinieks kopienā strādā ar plašāku cilvēku grupu – kopienu. Pilotprojekta laikā izgaismojās gan šī sociālā darba virziena spēks, gan izaicinājumi.
“Mēs katrs savā ikdienā un dzīvē iekļaujamies kādā kopienā, kas potenciāli var būt milzīgs resurss un atbalsta instruments visai sabiedrībai. Kopienas būtība ir palīdzēt tās locekļiem saglabāt un uzlabot savu labklājības līmeni un kopā stāties pretī izaicinājumiem. Sociālais darbs kopienā nozīmē aktīvu dalību kopienas dzīvē, iziešanu ārpus iestāžu kabinetu sienām. Šis ir arī viens no iemesliem, kāpēc ir svarīgi skaidrot sociālā darba kopienā jēdzienu sabiedrībai, kā arī stāstīt par tā nozīmi, iespējām un pienesumu pašvaldībai un kopienai,” diskusijā pauda Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska.
Atšķirībā no sociālā darbinieka, kura uzdevumi ir primāri saistīti ar individuālu atbalstu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, sociālais darbinieks kopienā fokusējas uz sociālo problēmu prevenci kopienas līmenī. Šis sociālā darba veids nozīmē aktīvu piedalīšanos kopienu dzīvē, saziņu ar vietējiem iedzīvotājiem, sadarbību ar pašvaldības, valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī aktīvākajiem kopienas pārstāvjiem. Sociālais darbinieks kopienā palīdz kopienai apzināt arī savus iekšējos resursu, lai vajadzības gadījumā sniegtu atbalstu vājākajiem vai grūtībās nonākušajiem vietējiem iedzīvotājiem.
“Sociālā darbinieka kopienā darbs ir cieši savīts ar pašu kopienu ikdienu – būt klāt tai svarīgos pasākumos, sanāksmēs, runāt, uzklausīt un sadzirdēt, kļūt par uzticības personu un palīdzēt identificēt galvenās problēmas konkrētā kopienā. Taču atšķirībā no aktīva kopienas pārstāvja vai cita profesionāļa, sociālais darbinieks kopienā ir cilvēks ar profesionālām sociālā darba iemaņām un saistošu ētikas kodeksu,” skaidro kopienas sociālā darbiniece Cēsu novadā Santa Rudmieze.
Neskatoties uz būtiskajiem ieguvumiem, Latvijā sociālais darbinieks kopienā kā amata vieta pagaidām ir tikai ierobežotā skaitā pašvaldību. Cēsu pašvaldība ir viena no pirmajām šādas amata vietas izveidē, aktīvi piedaloties arī metodikas aprobācijas pilotprojektā.
“Viena no pilotprojekta vērtīgākajām atziņām ir secinājums, ka daudzas problēmas, kas potenciāli rodas kopienās – pagastos, pilsētās un novados, var atrisināt preventīvi, un lielu atbalstu tajā gatavi sniegt arī paši iedzīvotāji. Pilotprojekta ietvaros cita starpā tika īstenota arī resursu kartēšana, ar kuras palīdzību iedzīvotāji uzzināja par pieejamiem atbalsta mehānismiem un arī pašu pārstāvētās kopienas iekšējiem resursiem. Tas savukārt ļāvis uzsākt daudz aktīvu sadarbību kopienas ietvaros, piesaistot cilvēkus, kas gatavi ziedot savu laiku vai prasmes,” teica S.Rudmieze.
Ar diskusiju Cēsīs Latvijā aizsākās LM informatīvā kampaņa “Savējais savējiem!”, kuras mērķis ir skaidrot šī sociālā darba veida specifiku.
Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros 2022. – 2023.gadā deviņus mēnešus tika īstenots pilotprojekts, aprobējot sociālā darba metodiku “Sociālais darbs kopienā” septiņās pašvaldībās – Cēsu novada pašvaldībā, Tukuma novada pašvaldībā, Bauskas novada pašvaldībā, Rēzeknes novada pašvaldībā, Ādažu novada pašvaldībā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā un Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.
Sociālā darbinieka kopienā loma un nozīme arvien vairāk tiek apzināta, gan aktivizējot jau esošas vietējās kopienas, apzinot to resursus un iespējas, gan palīdzot izveidot jaunas kopienas, lai sasniegtu sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un tādējādi preventīvi risinātu dažāda spektra sociālās problēmas novadā. Sociālajam darbiniekam ir saistošas sociālā darba profesijas vērtības un ētikas kodekss, kas ir nozīmīgs profesionāļu instruments ikdienas darbā ar kopienām.
Foto: Publicitātes foto
mums arī pienākas sociālais darbinieks, ja esam izveidojuši savu “acītes” un “zolītes” spēlētāju kopienu? Mums pat ir sava banka, kuru nākas arī zaudēt un sociālais darbinieks kā reiz noderētu, ja jau, tad jau…
Kas ir KOPIENA? Varbūt var palūgt deputātes LJ, kurai ir viedoklis, izvērstu viedokli par šo tēmu?
…neko nesapratu- paši autori saprot? Jeb atkal kādam/ai silta vieta un samudžināti pienākumi. Saprotu vien, ka jauks nost žogus.
socialais dienests ne ar kadam grutibam nesaskaras, trucigo pakas viniem pienakas par velti. 🙁
nereti kadu ipasumu ari sanak dabut pa velti. ta ka cikstet laikam nebutu vieta. ne?
Gan jau kāds ar šo rakstu ir aizstāvējis doktora grādu .
Tā samudžināts ,ka atkal naudas atmazgāšanas projekts.
Kādas tās KOPIENAS cilvēkiem izglītības?????..no malas izskatās,ka tiem sajēgas mazas??
nu kā vēl tiešāk raksturot novadā un visā valstī notiekošo? Ja jau valsts prezidentu var nopirkt ar opozīcijas balsīm, par pakalpojumu vēlāk samaksājot gāžot valdību un paņemot tajā balsis atdevušos, tad kas, salīdzinot, ir kādam izkārtota amatvieta pašvaldībā?
Apzināt kopienas iekšējos resursus? Spiegot iedzīvotāju mantas un naudas esamību un pieejamību? Iet iedzert pie “kopienas” locekļa pensijas saņemšanas dienā? Tikai iekļaut un atbalstīt?
Latviešu kultūrā vienīgās reālās kopienas ir radi un labi kaimiņi. Nu varbūt arī kādas seksa kopienas.. Sieva un mīļākā jau ir kopiena… Kaut kādi suņa murgi par kopienām un visu pārējo.Bet algas kopienu uzraudzēm būs….
Cik saprotams, tad lm ir stambulētāju perēklis. Stambulētājiem tā kopienu mānija…
Vienā vārdā sakot – murgs. Kārtējais.
Bauskas narkomāni un dīleri var priecāties. Viņu kopienu apraudzīs un “pasākumos” piedalīsies kopienu “speciāliste”. Arī “erotiskā materiāla” kopiena. Pašvaldības funkcija šajā kopienā būs kāda? Reklāma, sutenerisms vai kā? Speciāliste “palīdzēs” visiem novirzieniem? Ir zagļu kopiena. Pašvaldība palīdzēs atrast “objektus/traktorus”? Izskatās pēc pilnīgas kopienu trakomājas. Var teikt, ko šis komentētājs murgo, bet aprakstītajā LM sapulcē nav definēts kas ir kopiena un kādas kopienas pašvaldība par nodokļu maksātāju apkalpo un kādā veidā apkalpo. Šī kopienu lieta varētu būt labs aizsegs prastai naudas pārlikšanai no pašvaldības kabatas savā kabatā, jeb zagšanai. Ja gribat pārliecināt vēlētājus par mistisko kopienu aktualitāti, tad runājiet skaidri un atklāti- kam, ko, cik, par ko, kāpēc. Stabulējiet atklāti….