Specializētā motociklu remontdarbnīca Iecavā, vienīgā mūsu valstī, «klusē» jau ilgāku laiku.
Specializētā motociklu remontdarbnīca Iecavā, vienīgā mūsu valstī, «klusē» jau ilgāku laiku.
«Tehniskās apkopes stacija nr. 3» laika gaitā pārtapa par autoservisu, ko apsaimnieko SIA «Iecavas serviss», bet remontējamo motociklu skaits strauji saruka. Tika slēgts ar specializētiem darbgaldiem un instrumentiem aprīkots motociklu remontcehs. Noliktavas plauktos uz nenoteiktu laiku iegūla plašs rezerves daļu klāsts, kas joprojām gaida pircējus.
Firmas vadītājs Romualds Berdigans, kurš apkopes stacijā sācis strādāt pirms divdesmit gadiem, atceras, ka tolaik motociklu remontcehā pastāvīgi bija nodarbināti pieci cilvēki – tikpat, cik pašlaik atslēdznieku firmas autoservisā.
«Vēl astoņdesmitajos gados cilvēki gaidīja rindās, pat pārdesmit gadu, lai varētu iegādāties jaunu automobili. Lietots auto maksāja dārgāk nekā jauns, bet motocikls – tas bija pieejams gandrīz katram. Tādēļ arī servisā darba netrūka – brīžiem pie mums stāvēja rindā divdesmit trīsdesmit «ragaiņu».
Remontējām vairāk nekā desmit marku motociklus, mopēdus – gan padomijā, gan Čehoslovakijā ražotos. Astoņdesmito gadu otrā pusē močus sāka mest pie malas, līdz deviņdesmito gadu sākumā vairs nebija, ko remontēt. Sešus septiņus gadus bija absolūts miers, nevienam pat detaļas nevajadzēja. Motociklu meistari pārkvalificējās par autoatslēdzniekiem un palika strādāt Rīgā. Iecavā tagad dzīvo tikai viens no vecajiem meistariem – Oļegs Vinogradovs.
Pašlaik braukt ar motociklu ir vairāk modes lieta un izklaide nekā nepieciešamība. «Apmiruši» daudzi vecie braucamrīki, un tikai daži entuziasti vēl mēģina «stutēt augšā» kādu no tiem,» tā R. Berdigans.
