Aiz Iecavas luterāņu baznīcas kopš 16. gadsimta iekārtota kapsēta. Pirmie apbedījumi ir ļoti seni, bet pēdējais aizgājējs Baznīcas kapos glabāts 1953. gadā.
Aiz Iecavas luterāņu baznīcas kopš 16. gadsimta iekārtota kapsēta. Pirmie apbedījumi ir ļoti seni, bet pēdējais aizgājējs Baznīcas kapos glabāts 1953. gadā. Pavisam šeit ir ap 400 kapu kopiņu.
Līdz 20. gadsimta sākumam šeit glabāja tikai augstdzimušas personas, viņu dzimtu un ģimenes locekļus, muižu īpašniekus, pārvaldniekus. Savā kapličā šeit atdusas arī Iecavas lielās muižas īpašnieks Pēteris Ludvigs fon der Pālens, viņa sieva Juliana Šepingha un dēls Pēteris Johans Kristofs. Kapos ir vēl trīs Pālenu atdusas vietas. Šeit kapa vietas arī Medemu, Grothusu, Ercdorfu-Kupferu, Heikingu, Fitinghofu, Korfu un citu dzimtu pārstāvjiem. Baznīcas kapos pēdējā gaitā izvadīti vairāki Iecavas draudzes mācītāji. Vispilnīgāk ir saglabājusies četru paaudžu mācītāju Kinu dzimtas kapi.
Vēlākos gados šeit glabāti dakteri, skolotāji, mākslinieki, aptiekāri, Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušie. Kapi savulaik bijuši bagāti ar grezniem kapa pieminekļiem, no čuguna lietiem, smilšakmens, granīta un marmora kaltiem krustiem.
Pēc dievnama nodedzināšanas 1972. gadā kapsētai pāri vēlās postītāju vilnis. Vietējā vara pat pieņēma lēmumu kapa vietu nolīdzināt. Tāpēc no kultūrvēsturiskām vērtībām maz, kas pāri palicis.
Luterāņu draudze pie kapu sakopšanas ķērās 1997. gadā. Tika izzāģēti vecie koki, lielie krūmāji, izvākti gruveši. Talcinieki pacēla zemē iegrimušās kapu apmales, tīrīja pieminekļus, kapakmeņus, veidoja celiņus un zālienus. Darbos kopā ar draudzes ļaudīm piedalījušies Iecavas vidusskolas un Dzimtmisas pamatskolas audzēkņi, bezdarbnieki un draudzes locekļi. Atjaunoti kapu galvenie vārti un žogs. Šeit var nākt ne tikai tuvinieki, bet arī ekskursanti.
Augusta otrajā svētdienā no 1997. gada Baznīcas kapos notiek kapu svētki. Uz tiem tagad brauc piederīgie, kurus esam sameklējuši Bauskas rajonā, Rīgā, Talsos, Valmierā, Smiltenē, Ikšķilē un arī Vācijā, Francijā, Anglijā. Varētu veikt vēl vairāk, bet kavē Valsts Arhīva izziņu dārdzība. Kopjot šos kapus, cenšamies saglabāt to cilvēku piemiņu, kuri savā laikā veicinājuši Iecavas kultūrvēsturisko izaugsmi.
A. Mežiņa, Iecavas luterāņu draudzes vēstures apzinātāja, Baznīcas kapu pārzine