Kupola zālē Mežotnes pilī 7. novembrī atklāja bronzas lustru. Rekonstrukcijas projekta autore ir Rundāles pils muzeja restauratore Maija Baņķiere.
Kupola zālē Mežotnes pilī 7. novembrī atklāja bronzas lustru. Rekonstrukcijas projekta autore ir Rundāles pils muzeja restauratore Maija Baņķiere.
Detaļu atlējumus izgatavojis viņas kolēģis Gunārs Grīnfelds. Projekta īstenošana, ieskaitot montāžu, veikta firmā «Intarsija». Tās vadītājs Dainis Bruģis strādā arī par Mežotnes pils interjera konsultantu. Gaismas ķermeņa atlējums tapis meistara Imanta Moisejeva vadībā.
Pretojas «eiroremontu» īslaicīgumam
Vienlaikus tika prezentēts pils ansambļa rekonstrukcijas priekšlikumu projekts, kas top arhitektu birojā «Kubs». Projekta galvenā arhitekte Zane Kalinka svinību viesus iepazīstināja ar pils atjaunošanas programmu.
Mežotnes pils īpašnieks ir Valsts Nekustamo īpašumu aģentūra (VNĪA). Tās ģenerāldirektors Kalvis Bricis žurnālistiem rīkotajā preses konferencē sacīja: «Aģentūra nolēmusi turpināt līdzekļu ieguldīšanu Mežotnes pils ansambļa atjaunošanā. Tas nav altruisms, bet biznesa projekts. Liela daļa aģentūras īpašumu pamazām iet bojā, tāpēc mums šķiet ārkārtīgi svarīgi sakārtot unikālo arhitektūras objektu Mežotnē. Laikā, kad Latviju pārņēmis bezpersonisko «eiroremontu» vilnis, mēs vēlamies izlietot naudu nepārejošu kultūras vērtību saglabāšanā.»
Kalvis Bricis nenosauca Mežotnes pils ansambļa rekonstrukcijas turpināšanai paredzēto VNĪA ieguldījumu summu. Viņš neminēja arī konkrētu termiņu, kad projekts varētu tikt īstenots. Ģenerāldirektors gan piebilda, ka, visticamāk, pāris gados būs atjaunotas saimniecības ēkas. Pavisam droši zināms, ka 2001. gadā pilī sāksies viesnīcas papildtelpu iekārtošana un turpināsies velvju zāļu atjaunošana.
Piedzīvots sabrukums un atjaunotne
«Pils rekonstrukcijas process 29 gadu garumā ar Kupola zāles griestu lustras iedegšanu vainago kādu svarīgu posmu tās vēsturē. Esmu pārliecināts, ka Mežotne kļūs par otru pili Latvijā, kas būs tikpat nevainojami atjaunota kā Rundāles pils,» secināja tās direktors Imants Lancmanis. Viņš neslēpa, ka lustras atklāšanas mirklis izraisījis dziļu saviļņojumu.
Sabrukušo Mežotnes pili pirmo reizi Imants Lancmanis apmeklējis 1958. gadā: «Es fotografēju arī Zaļo zāli un brīnījos, kā kolonnas nebrūk, burtiski karājoties gaisā, jo tās nebalstīja griesti.» Pēc pusotra gadu desmita iespaids nav bijis mazāk satriecošs, lai gan objektā jau bijusi sākta restaurācija. No firstu Līvenu īpašuma bija pazuduši visi vērtīgie interjera priekšmeti un detaļas. «Mēs centāmies glābt tos gabaliņus, vedām uz Rundāles pili,» atceras direktors. «Vērsāmies Kultūras ministrijā, sastādījām protokolus. Par laimi, notiekošais tika uztverts ar sapratni un nopietnību. Restaurācijas darbu turpināšanai norīkoja meistaru brigādi no Ļeņingradas.»
Imants Lancmanis klātesošajiem apgalvoja: «Šodien es pārliecinājos par pils atdzimšanas iespējamību. Tā atgādina brīnumu.»
Restauratori grib palikt ēnā
Restaurators Gunārs Grīnfelds skaidroja, ka saglabājušās zāles interjera divas fotogrāfijas no 19. gadsimta sākuma. Tās kļuvušas par pamatu Maijas Baņķieres projektam. Speciālisti uzskata, ka Mežotnes pils lustra ar 40 svecēm ir nozīmīgākā kopija, kas izgatavota pēdējo gadu laikā. «Protams, 19. gadsimtā bija gluži cita bronzas lējumu tehnoloģija. Mūsdienās veidotie priekšmeti izskatās pārāk jauni un precīzi,» piebilda restaurators. To apstiprināja arī Imants Lancmanis.
Deviņdesmito gadu sākumā Gunārs Grīnfelds restaurējis Mežotnes pils kafejnīcas griestus un interjera gaismas objektus. Fakts tika konstatēts 7. novembra sarīkojumā pilī. Iespējams, ka sabiedrība to nekad neuzzinātu, jo restauratoriem piemīt neiedomājama cieņa pret muižu un piļu ēku projektētājiem un cēlējiem. Viņi par savu darbu nemēdz runāt, taču vajadzētu to darīt. Vismaz Rundālē un Mežotnē noteikti…
