Vecumnieku pagasta iedzīvotājam Andrejam Kazūnam šosvētdien, 12. novembrī, 60 gadu jubileja. Viņš ir mundrs, joprojām strādā un nejūtas dzīves nogurdināts.
Vecumnieku pagasta iedzīvotājam Andrejam Kazūnam šosvētdien, 12. novembrī, 60 gadu jubileja.
Viņš ir mundrs, joprojām strādā un nejūtas dzīves nogurdināts.
Pašiem savs Lāčplēsis
A. Kazūnam dzimšanas diena vienmēr ir bijusi starp Mārtiņiem, Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Tāpēc Andreja brāļi mēdzot jokot, ka viņu ģimenē esot savs Lāčplēsis.
Bērnība četru brāļu pulkā pašu saimniecībā Skaistkalnē pagājusi bezbēdīgi. Andrejs bijis jaunākais, brāļi ganījuši zosis, bet viņam ik rītu bijis pienākums aiznest viņiem brokastis. Govis ganot, dabūjuši bargu rājienu no tēva, ja brūnes aizklīda līdz upes malai. Vecmāmiņa savukārt liegusi peldēties, pirms nav nograndis pērkons. Bet puikas nav pakļāvušies, pat pali viņus nebiedējuši.
Svešos ļaudīs
1949. gada martā Andrejam bija astoņi gadi. Ne vārda viņš nav sapratis no mājā iebrukušo krievu zaldātu uzkliedzieniem, bijies no pavēlošā izskata. Izjustās šausmas no atmiņas nav izgaisušas. Kopā ar citiem Kazūnu ģimene iedzīta lopu vagonā, un sācies mokošais brauciens uz Sibīriju. Andrejam bijis grūti saprast, kādēļ nevar palikt savās mājās. Viņš nemitīgi taujājis mammai: kas ar mums notiek, kāpēc?
Sibīrijā zēns sācis mācības Milogradovskas septiņgadīgajā skolā. Pēc trim gadiem – 1952. gadā – Kazūnu ģimenei pienākusi vēsts par iespēju atgriezties dzimtenē. Brīdis, kad tas tika uzzināts, esot bijis tik laimīgs, ka nav izstāstāms, atceras Andrejs Kazūns. Pēc atgriešanās Latvijā Andreja tēvs nav vēlējies no svešiem atpirkt savas dzimtas mājas Skaistkalnē, tādēļ ģimene apmetusies pie radinieces Vecsaulē.
Ciena amata pratējus
Kaltus, ēveli un āmuru Andrejs iemācījies lietot jau bērnībā, jo viņu interesējusi galdniecība.
Darbs Andreja Kazūna dzī- vē vienmēr bijusi galvenā vērtība. Vecumnieku pagastā viņš jau 41 gadu strādā SIA «Piebalgas» par metinātāju un atslēdznieku. Nācies praktizēties dažādos kursos Ogres mežsaimniecības tehnikumā, apguvis arī kokmateriālu sagatavošanu gaterī. «Piebalgās» ir četri remontdarbinieki, reizēm jāstrādā arī naktsmaiņā, ja mehānismā gadās kļūme, tā steidzami jāsalabo.
Priecē līdaku lomi
Mūžu Andrejs ir vadījis viens, bez savas ģimenes. Tāpēc viņam bijis gana laika saviem vaļaspriekiem. Andrejs ir prasmīgs dārzkopis, mazdārziņā izaudzē visu ziemai nepieciešamo. Jubilārs ir sajūsmā par Vecumnieku apkārtnes dabu. Viņš ir kaislīgs makšķernieks, kam vislabāk ķeroties līdakas. Zvejot Andrejs braucis arī uz Peipusa ezeru Igaunijā.
Atvaļinājuma laikā Andrejs mēdz apciemot brāļus – Edmundu Rīgā un Viktoru Carnikavā, ceturtā brāļa Romāna vairs nav viņu vidū. Andrejam nācies palīdzēt brāļiem būvdarbos māju celtniecībā. Pirms diviem gadiem visi kopā aizbraukuši uz Zviedriju, un šī valsts viņa atmiņās palikusi sakopta un mierīga. Brāļi cits citam palīdz grūtos brīžos.
Bez naida un kariem
Viņa dzīvoklī pie sienas esot vecāsmātes krustiņš ar Jēzus tēlu. Kad kļūstot skumji, Andrejs mēdzot aizbraukt uz Skaistkalnes baznīcu.
Šogad 25. martā Andrejs piedalījies represēto rīkotajā piemiņas brīdī pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Viņam gribētos, lai dzīve būtu mierīga – bez naida un kariem. «No mazas dzirksts vējš var izpūst lielu liesmu, viss atkarīgs no politiķiem,» prāto Andrejs. Vairāk godīguma un saticības jubilārs vēlētos cilvēku attiecībās.
Andrejs Kazūns ir cītīgs radioklausītājs un viena no mīļākajām dziesmām – «Zilais lakatiņš». Katru vakaru tiek sekots līdzi televīzijas «Panorāmai», sporta ziņās viņš īpašu vērību pievērš Šūmahera panākumiem. Savā jubilejā, kas šoreiz ir apaļa, Andrejs Kazūns būs kopā ar brāļiem, vienoti un draudzīgi kā kādreiz bērnībā.
