«Bauskas Dzīve» piektdienas, 10. novembra, pēcpusdienā uz Vecumniekiem devās, interesantu atmiņu sildīta un nedaudz satraukta.
«Bauskas Dzīve» piektdienas, 10. novembra, pēcpusdienā uz Vecumniekiem devās, interesantu atmiņu sildīta un nedaudz satraukta.
Patīkami atkalredzēties ar cilvēkiem, kuri satikti un iepazīti, gatavojot publikācijas. Kuplā skaitā sanākušos ļaudis, arī pagasta vadītāju R. Melgaili un pašvaldības pārstāvjus, Vecumnieku tautas namā redakcijas darbinieki aicināja sasildīties ar tasi karstas tējas vai kafijas.
Vecumnieki daudziem avīzes veidotājiem saistās ar interesantiem piedzīvojumiem. Galvenā redaktore Anita Rozentāle šeit pirmo reizi ieradusies, lai rakstītu par vietējo cietumu. Pārsteidzis, ka ap ieslodzījuma vietu nebijis ne dzeloņdrāšu žoga, ne niknu suņu, nepatīkamas izjūtas radījis vienīgi kāds tetovējumiem klāts tips, kurš uz jauno korespondenti cieši nolūkojies pa logu. Biroja administratorei Daigai Ļotovai pirmo rokas pulksteni vecāmamma braukusi pirkt uz Vecumnieku veikalu. Savukārt numura redaktori Inesi Gobiņu studiju gados kāds reisa Rīga–Skaistkalne šoferis Vecumniekos… izsēdinājis no autobusa.
Inese gluži vienkārši naudas ekonomijas nolūkā biļeti iemanījusies pirkt tikai līdz Vecumniekiem, bet braukusi līdz Skaistkalnei. Rezultātā reiz patiesība nākusi gaismā un viņa ar visām smagajām somām, sarkana no kauna, palikusi uz… soliņa pagasta centrā. Labi, ka kāds izpalīdzīgs cilvēks apžēlojies un aizvedis līdz Skaistkalnei.
Redakcijas ļaudis saviem lasītājiem bija sagatavojuši dažādus interesantus jautājumus, uz kuriem tika uzklausītas pareizas atbildes. Zinošākajiem balvās tika krūzītes, pildspalvas un somas. Sirsnīgu kopus gaisotni radīja mūziķis Jānis Meļķis, īpaši aicinot visus dziedāt līdzi emocionālas melodijas.
Darbs parlamentā šķitīs kā vecs sviests
Nepilnu stundu tikšanās dalībnieki uzklausīja žurnālistes, Saeimas deputātes un rakstnieces Monikas Zīles pārdomas par literatūru, darbošanos politikā un arī par interesantajiem vaļaspriekiem.
Monikas Zīles «kontā» ir astoņi romāni, daudz stāstu. Lai literatūras kritiķi spriež par šo darbu mākslinieciski vēsturisko vērtību, bet lasītājs savu izvēli jau ir noteicis – M. Zīles romāni grāmatu veikalu plauktos ilgi neaizkavējas. «Es neesmu politiķe,» savu darbu Saeimā skaidro M. Zīle. «Esmu cilvēks, kurš pieda- lās procesā. Tas ir tāds pats darbs kā jebkuram citam. Parlaments ir tāds kā kantoris, kurā pieņem likumus, un dzīve tajā ir diezgan garlaicīga. Arī romānu par Saeimas darbu es nedomāju rakstīt. Procesi tajā mainās tik strauji, ka šodienas aktualitāte, romānā ievīta un pēc gada grāmatā izdota, jau liksies kā vecs sviests.» M. Zīle nedaudz stāstīja par aizraušanos ar zīlēšanu, bet beigās tomēr atzina, ka vislabāk jūtas laukos pie radiem, kad talkas dienā var stāvēt pie plīts un vārīt zupu divu spaiņu katlā. «Tas īstais dzīves grāpis vārās te, laukos,» sarunas noslēgumā atzina M. Zīle.
Laikrakstu izlasa no sākuma līdz beigām
Tikšanās laikā Vecumniekos nācās uzklausīt lasītāju vērtējumu par «Bauskas Dzīvi», vēlējumus nākotnei. «Es avīzi izlasu visu, no sākuma līdz beigām,» atzina pensionāre Valentīna Ķikure. «Gribētu, lai vēl vairāk rakstāt par lauku cilvēkiem. Tik vien jau mums ir tās gaismas laukos, kas nāk no avīzes. Mēs arī daudz ceram, ka, nebūšanas un likstas avīzē nosaucot, tās vieglāk varēs atrisināt. Kaut vai par to, kā mums no Kāravu puses ērtāk nokļūt Vecumniekos.» Savukārt bezdarbniece Mārīte Markova atzina, ka pārāk maz tiek rakstīts par vientuļiem cilvēkiem, kā viņi ikdienu vada. Dažreiz šāds cita dzīvesstāsts palīdz arī savas nedienas vieglāk pārlaist. Judīte Lavrinoviča, kura tikšanās reizē Vecumniekos «Bauskas Dzīvi» abonēja turpmākam laikam, sacīja, ka «avīze ar gadiem tomēr kļūst nedaudz dārgāka, bet arī interesantāka». Edvīns Dobelnieks vērtēja, ka «Bauskas Dzīve» nav avīze tikai sievietēm. Tajā ir ko izlasīt arī lauku vīriem. Stāsti par bandītiem un ceļa negadījumiem noteikti ir vajadzīgi.
***
Saviem uzticamajiem lasītājiem Vecumniekos «Bauskas Dzīves» darbinieki veltīja īpaši sacerētu dziesmu, kas jo sirsnīgi tika uzņemta tikšanās noslēgumā.
«Bauskas Dzīve», vienīgā,
Krīt pie kājām jums.
Gribam jūsu gaidīti,
Mīlēti te būt.
Galdā blakus brokastīm
Avīze būs klāt!
Laimīgi tad jutīsim:
Priecīgāks kļūst prāts.
Dienas vidus, vakars vēls –
Mīlam, cienām jūs;
Un no sirds kā zvaigzne kvēls
Sveiciens katram jums!
