Ar lepnu nosaukumu «Četri diži zemgalieši» izdevniecība «Jumava» pavisam nesen laidusi klajā mūsu darbīgā novadnieka Reiņa Ādmīdiņa un literāta Arnolda Auziņa kopdarbu par četriem mūsu valsts prezidentiem.
Ar lepnu nosaukumu «Četri diži zemgalieši» izdevniecība «Jumava» pavisam nesen laidusi klajā mūsu darbīgā novadnieka Reiņa Ādmīdiņa un literāta Arnolda Auziņa kopdarbu par četriem mūsu valsts prezidentiem.
Grāmatā – par Jāni Čaksti, Gustavu Zemgalu, Albertu Kviesi un Kārli Ulmani. Lāčplēša dienas priekšvakarā, 10. novembrī, Rīgā, Latviešu biedrības namā, notika grāmatas atvēršanas svētki.
Kā atzina Reinis Ādmīdiņš, šīs grāmatas pamatā ir radioraidījumu cikls par mūsu pirmo četru Saeimu tapšanu. Arnoldam Auziņam radās doma, ka no savāktajiem materiāliem varētu tapt grāmata par četriem prezidentiem.
Arī Reini Ādmīdiņu jau sen tirdījis jautājums – kādi īstenībā bijuši mūsu pirmie prezidenti? Viņš bērnībā vasaras vadījis Rundālē pie tēva radiem, kur saklausījies ļaužu stāstus par pirmskara gadiem, Kārli Ulmani un citiem prezidentiem, ar interesi šķirstījis vecos «Atpūtas» komplektus un pētījis attēlu, kas rādīja Prezidentu – frakā greznu kungu un dekoltētu kundžu ielokā, pelēkā uzvalkā tirgū, pastalas pērkot un ar zemniekiem runājoties.
Reinis Ādmīdiņš neuzticējies tiem, kuri prezidentus pārāk slavēja, ne arī tiem, kas viņus līdz ar zemi nolīdzināja. Latviešu rakstnieku atmiņu un daiļdarbu spogulī, viņaprāt, varot ieraudzīt patiesībai vistuvāko attēlu.
Kā tika sadalīti darba pienākumi? Kā jau «brīvākam» pensionāram, Arnoldam Auziņam vairāk laika nācies pavadīt bibliotēkās, studējot kaudžu kaudzēm periodikas, daiļliteratūras, bet Reinis Ādmīdiņš galvenokārt «devis vērtīgus norādījumus» – kur un ko meklēt –, savākto sistematizējis, analizējis un apkopojis.
Iztaujāts, kam grāmata vairāk domāta, Reinis Ādmīdiņš atbildēja, ka tā būs vajadzīga gan tiem, kas grib atcerēties, gan tiem, kuriem pagātnes aizkars paveras pirmo reizi – tātad skolēniem.
Arī vēsturniece Ilga Kreituse apliecināja,– grāmata nav akadēmiska, tā sagrauj mītu, ka labu vēsturisku grāmatu var uzrakstīt tikai vēsturnieks. Grāmata esot laba, vajadzīga, uzrakstīta labā valodā un ir vēsturiski precīza.
Vēsturniece tomēr koķeti piemetināja, ja autori viņai izmaksātu kādu kafijas tasi, viņa pateiktu, ko vēl varētu ielikt grāmatas nākamajā izdevumā.
Grāmatas prezentāciju bagātināja režisora Harija Petrocka veidotās izrādes fragmenti – gan grāmatā, gan izrādē sastopas vairāki mūsu valsts preziden- ti. Tovakar klātesošajiem bija gods «tikties» ar diviem prezidentiem – Gustavu Zemgalu, kura tēlā iejutās Ģirts Jakovļevs, un Kārli Ulmani, kuru atveidoja aktieris Jānis Zariņš.
Abi «prezidenti» nolasīja arī pa kādam fragmentam no jaunās grāmatas. Viens no tiem: «…Interesanti, ka visi četri pirmskara valsts prezidenti nākuši no Zemgales. Vai tā būtu sagadīšanās, vai arī te meklējama likumsakarība? Varbūt saknes rodamas vēsturē? Zemgalieši taču visilgāk turējās pretī vācu iebrucējiem 13. gadsimtā. Varbūt šajā novadā cilvēkos vairāk nekā citur attīstīta pienākuma apziņa, godaprāts un nesavtīga kalpošana tautai?»
