Firmas «Strube Dieckmann» Baltijas valstu pārstāvniecība novembra otrajā nedēļā Latvijas un Lietuvas cukurbiešu audzētājiem rīkoja izbraukumu uz Vāciju.
Firmas «Strube Dieckmann» Baltijas valstu pārstāvniecība novembra otrajā nedēļā Latvijas un Lietuvas cukurbiešu audzētājiem rīkoja izbraukumu uz Vāciju.
Delegācija, arī Bauskas, Dobeles un Saldus rajona pārstāvji, apmeklēja Lejassaksiju, kas ir lielākais cukurbiešu audzēšanas apgabals valstī. Saldo sakņu platības tur pārsniedz 126 tūkstošus hektāru lielu platību. Tā stāsta Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma graudaugu un cukurbiešu audzēšanas izglītības centra metodiķe Inga Bērziņa. Viņa kopā ar grupu izzināja, kā strādā Vācijas cukurbiešu audzētāji, apskatīja pārstrādes uzņēmumu, sēklas gatavošanas fabriku, vienu zemnieku saimniecību un servisa uzņēmumu jeb mašīnu ringu.
Iecienīta nozare
Vācijas cukurbiešu audzētājiem salīdzinājumā ar Latvijas zemkopjiem lielākā priekšrocība ir garāks augu veģetācijas periods. Vidējā ražība ievērojami pārsniedz mūsu rādītājus un pagājušajā gadā bija 54,1 tonna no hektāra. Taču līdzīgi, kā tas ir Latvijā, arī vācu fermeri novāktās saknes glabā un gaida savu rindu, lai tās nodotu cukurfabrikām. Pārstrādes uzņēmumu ir daudz, tādēļ līdz tiem nav jāveic prāvs attālums. Turklāt izdevumus par sakņu transportēšanu un iekraušanu piegādātājiem sedz fabrika. Ražas nodošana ir pilnībā automatizēta.
Daudzām zemnieku saimniecībām nav savas cukurbiešu audzēšanas tehnikas. Tās izmanto servisa uzņēmumu pakalpojumus, kas tiek nodrošināti ar vāciešiem raksturīgu precizitāti.
Nav lielu atšķirību tehnoloģijā
Vāczemes fermeru cukurbiešu audzēšanas tehnoloģija neatšķiras no Latvijā izmantotās. Lauku apstrādē pret nezālēm izmanto Latvijā labi pazīstamos betanāla grupas preparātus. Kaut arī sēklas ir apstrādātas pret kaitēkļiem, Vācijas cukurbiešu laukus divas reizes miglo ar insekticīdiem. Pie mums tikpat kā neizmanto fungicīdus, kas novērš cukurbiešu slimības. Vācu fermeri šī tipa preparātus lieto pēdējā miglošanas reizē jūnija beigās. Viņiem ir vairāk līdzekļu, kurus tērēt ķimikāliju pirkšanai un lietošanai.
Viesojoties Vācijā, redzēts, kā strādā cukurbiešu novākšanā. Visplašāk tiek izmantoti firmas «Stoll» divrindu sakņu kombaini. Iespaidīgs skats vērojams laukos, kur ražu vāc sešrindu kombains. Arī Latvijā ir daži tādi. Pavisam reti, īpaši Bauskas rajonā, pirms sakņu izcelšanas cukurbietēm nopļauj lapas, lai gatavotu lopbarību. Vācijas zemturi šādu paņēmienu izmanto daudz plašāk.
Mežotnes pagasta zemniekam Jānim Dzelzkalējam interesēja augsnes sagatavošanas tehnoloģija. Vācijā šim procesam pievērš īpašu uzmanību, jo labi sastrādātā zemē vieglāk nodrošināt vajadzīgo augu skaitu. Cukurbietēm tas ir īpaši svarīgi.
Kaimiņu lietas
Izbraukuma laikā tika pārrunātas arī Latvijas un Lietuvas cukurbiešu audzētāju problēmas. Kaimiņvalsts Zemkopības ministrijas Valsts Rumoku izmēģinājumu stacijas vadītājs Jozs Kauns nepagurdams spēja runāt par laukos notikušajām pārmaiņām. Lietuviešus daudz kas neapmierina valsts lauksaimniecības politikā. Taču par cukurbietēm viņiem maksā vairāk nekā Latvijā – Ls 23 par vienu tonnu. Norēķini gan jāgaida tikpat ilgi cik Latvijas zemniekiem.
FAKTI. 1999./2000. g. dati
Vācijā ar cukurbiešu audzēšanu nodarbojas 55869 fermeri.
Viena cukurbiešu audzētāja vidējās platības lielums 8,7 hektāri.
Vidējā ražība 54,1 tonna no hektāra.
Par vienu tonnu cukurbiešu maksā Ls 30.
Pērn saražots 4066000 tonnu cukura.
