Iecavnieka Elmāra Buša biškopja stāžs ir 45 gadi. Kopš 1990. gada, kad izira kopsaimniecības, viņš aprūpē personisko dravu – ap 40 bišu saimju.
Iecavnieka Elmāra Buša biškopja stāžs ir 45 gadi. Kopš 1990. gada, kad izira kopsaimniecības, viņš aprūpē personisko dravu – ap 40 bišu saimju.
Dravnieks strādā pēc saviem principiem, kas, iespējams, nesaskan ar nozares komercializāciju. Ne biškopībā vien pašlaik svarīgākais motīvs ir nopelnīt.
Galvenais – bites
Interesanti ieklausīties iecavnieka spriedumos par viņa mūža darbu. «Es no bitēm nespiežu ārā visu, ko var izspiest. Ņemu medu, cik paliek pāri. Rudenī mazliet iebaroju, divus trīs kilogramus cukura vienai saimei. Ko tur mocīties ar medus atņemšanu. Ziemošanā bitēm nekas nav labāks par viņu pašu sarūpēto saldumu. Cukura barošana ir ekonomiski izdevīgāka dravniekiem, kuriem daudz spēka. Tā tie mani principi bišķiņ atšķiras no visiem citiem,» stāsta E. Bušs. Par sevi runājot, viņš pārfrāzē populāro teicienu: «Štrunts par bitēm, ka tik medus!» Sirmajam dravzinim ir otrādi: «Štrunts par medu, ka tik bites! Medus būs vairāk vai mazāk, bet būs.» Vēl viens dravnieka likums – jāstrādā ar maksimāli spēcīgām saimēm. Latvijā klimatiskie apstākļi ir tik mainīgi, ka lielais ienesums var būt divas trīs dienas īss. Tādēļ vajadzīgs darbaspēks, kas mazo laika sprīdi spējīgs izmantot.
Elmārs Bušs teic: «Vasarā es stipri brīvi dzīvoju. Nav liela nelaime, ja kāda saime izspieto. No divām viena to neizdara un atpelna izlidojušo. Ražošanas izdevumi taču arī jārēķina.» Senos rakstos atrod noderīgo
Katram bišzinim ir savi speciālās literatūras krājumi. E. Bušs par vērtīgāko uzskata ukraiņu dravnieka Prokopoviča 1814. gadā sarakstītu grāmatu. Viņam tolaik bijusi milzīga drava, ap 2000 saimju, kā arī sava biškopības skola. Iecavnieks krievu valodā izdotajā krājumā atrod visu derīgo un saka: «Tur ir īsti biškopības pamati. Saimnieciskā darbība, strādnieku raksturojums, cīņa ar peru puvi un daudz citu praktisku padomu.» Vēl viņš bieži sameklē Amerikā izdotu biškopības enciklopēdiju, kas tulkota krievu valodā. Šī literatūra nevienam citam netiek uzticēta.
Gadu ritumā veidojies biškopja personiskais arhīvs – ar pierakstiem un fotoattēliem. Elmāra Buša publikācijas jau daudzus gadus lasāmas specializētajos nozares izdevumos. Viņš brīnās, ka tagad tikai daži dravotāji stāsta par savu darbu: «Kur visi profesionāļi palikuši? Es vēlos, lai biškopības izdevumi neizzustu. Rakstu tikai par savu pieredzi, ne jau grāmatu gudrības.»
Visus stropus dravnieks gatavojis pats, jo galdnieka darbs viņam patīk. E. Bušs spriež – ziemā labāk uztaisu kādu jaunu stropu, nevis sēžu tirgū. Pēdējos gados biškopis eksperimentē ar daudzkorpusu stropiem. Tā esot vieglāk strādāt. Viņa dravā parādījušās pēc norvēģu parauga darinātas bišu mājiņas, kuru izmērs 38×38 centimetri, ar desmit kārēm vienā saimē. Tas atkal paša ērtību labad. 90 procentu Latvijas dravnieku izmantojot vecu inventāru, jo jauns strops maksā dārgi – 50 – 60 latu. Protams, ja pats darina, tad izmaksas ievērojami mazākas. Strādājot ar daudzkorpusu stropiem, ir vienkāršāk veidot atdaleņus un jaunas bišu saimes.
FAKTI
Iecavas pagastā ar biškopību plašāk nodarbojas Elmārs Bušs, Ojārs Rozenfelds, Arnis Melderis, Māra Lasmane.
Dravnieki iegūst medu, arī ziedputekšņus.
Daudziem pagasta iedzīvotājiem ir divas trīs bišu saimes.
Biškopības produktus tirgo savā pagastā un ārpus tā.
Māra Lasmane vada Biškopības biedrības Bauskas rajona nodaļu.
