4. VIŅI DIEVINA SKAISTUMU. Ja esat Itālijā, pavērojiet, kā viņi strādā, kā viņi ēd, sarunājas. Viņi visu dara ar prieku un skaisti.
4. VIŅI DIEVINA SKAISTUMU
(Nobeigums. Sākums 13. oktobra, 27. oktobra un 10. novembra numurā)
Ja esat Itālijā, pavērojiet, kā viņi strādā, kā viņi ēd, sarunājas. Viņi visu dara ar prieku un skaisti. Pat restorānā picu jums atnesīs, vai nu šķīvi uz pirksta paripinot vai ar kādu citu kustību šo procesu «izrotājot». Itāliešiem patīk viss skaistais.
Autovadītāji daudz nevēro noteikumus
Kāds anglis teicis, ka itālieši pat dzīvas satiksmes pilsētās pūlas līdzināties Ferrari pirmās formulas sacīkšu dalībniekiem. Ļoti daudzviet luksoforu gaismas ir tikai skaistumam (itālieši dievina skaistumu un skaistas lietas!), autovadītāji, jo īpaši – motorolleru un motociklu stūrmaņi, uz tām nereaģē.
Kāds piemērs, ko itāliešiem nozīmē (lasi – nenozīmē) satiksmes noteikumi. Krustojumā pa ceļam uz Sanmarīno ātrās medicīniskās palīdzības mašīna ar ieslēgtiem skaņas un gaismas signāliem ilgu laiku bezcerīgi stāvēja uz vietas, neviens neapstājās, lai to palaistu. Gluži vienkārši citi autovadītāji to izlikās nemanām, jo viņi bija uz lieliskas maģistrāles, lieliskos auto un baudīja lielisku ātrumu. Viņi priecājās par dzīvi, un tas bija svarīgākais.
Latvijas autobusa vadītājs vienīgais deva ceļu «ātrajiem». Itāliešu šoferis mūsējiem lielā pateicībā klanījās un māja ar roku (cerams, nezaudēja kontroli pār mašīnu). Nevaru iztēloties, kas tur notiek, ja Latvijas busiņi ilgi neparādās…
Mūzikas un mākslas valoda
Venēcijā ir Murāno sala, kura pasaulslavena ar stikla pūtējiem. Vārdu salikums «Venēcijas stikls» īpašus komentārus neprasa. Stiklinieki šajā salā savās darbnīciņās arī rāda un stāsta, kā darbi top. Ja turp nokļūstat, šo iespēju noteikti izmantojiet – apbrīnojamā ātrumā, artistiski, kā dejodams meistars izpūš, izstaipa un izloka stikla mākslas darbus jūsu acu priekšā (žēl, ka fotografēt tur nedrīkst…). Darbs rit skaisti, priecīgi.
Un tad darbnīciņā «iegāžas» skolēnu pulciņš. Kā noprotu – mācību ekskursijā. Bērni paskaļi un trakulīgi, kā jau bērni… Stikla pūtējs viņiem ierāda skatītāju vietas un klusinot savā valodā teic – piano, piano (klusāk, rāmāk). Pārņem īpaša izjūta. Te nu pavisam reāli un īsti vari apzināties, ka Latvijā lietotie šie augstās mākslas, mūzikas valodas termini Itālijā ir ikdienišķi sadzīves valodas vārdi. Tik daudz mūžīgā, kam saknes ir prieka un saules zemē Itālijā…
Tūristu pirmais bauslis
Braucot uz Neapoli, tūristiem parasti tiek teikts: «Ša- jā pilsētā jums nozags apakšbikses, zeķbikses nenovelkot.» Tādi meistari esot šīs pilsē- tas zagļi. Florencē bijām vēla vakara un nakts stundās. Mūs iepriekš brīdināja, ka te savukārt motorolleristi ir trenējušies, traucoties garām gājējiem, izraut no rokām somiņas.
Neko gan nenozaga, bet mani vairākkārt gandrīz nobrauca. Un pati vien vainīga – ja esi Itālijā, piemērojies viņu spēles noteikumiem – uztver visu azartiski un ar prieku. Tas īstenībā varētu būt ceļotāju bauslis numur viens: nenāc svešā baznīcā ar savu dziesmu grāmatu. Vēro, kas notiek tev apkārt, iegaumē, pielāgojies, pieņem.
Un nerauc degunu un nenīgrojies, ja kaut kas neatbilst tavu iedomu un vajadzību standartiem! Ja visās zemēs būtu tāpat kā tavējā, vai tad būtu vērts ceļot, vai tad šī pasaule būtu tik interesanta?…
Interesanti par itāliešiem
Sākot publikāciju sēriju par Itāliju, minēju, ka itālieši ir unikāli ar nesavienojamības savienošanu, arī ar to, ko mēs dēvējam par divkosību. Tam ir vēl kāds piemērs. Itālieši ir lieli savas zemes patrioti, viņi paliek uzticīgi itāliskajam, lai kurā pasaules malā nokļūtu. Bet socioloģiskās aptaujas dati par piederību Eiropai, vai jūtas kā nacionāļi vai kā eiropieši, rāda šādu ainu:
visnacionālākie ir briti (67% jūtas tikai kā nacionāļi);
viseiropeiskākie ir luksemburgieši (piederību Eiropai atzīst 77%) un itālieši (piederību Eiropai atzīst 74%). Tātad no lielākajām nācijām itālieši ir vispārliecinātākie eiropieši.
