Reiz dzīvoja tārpiņš Vilibaldiņš. Viņš bija parasts balts tārpiņš, vienīgi viņam nebija daudz draugu – tikai ezītis Jānis.
Reiz dzīvoja tārpiņš Vilibaldiņš. Viņš bija parasts balts tārpiņš, vienīgi viņam nebija daudz draugu – tikai ezītis Jānis.
Vilibaldiņš bija mazs, kluss un neveikls. Pārējie tārpiņi par viņu smējās un nespēlējās ar Vilibaldiņu. Kādu dienu mazais tārpiņš gāja pie ezīša Jāņa, jo pārējie rotaļu biedri bija viņu padzinuši. Pēkšņi Vilibaldiņš jutās ļoti slikti, nokrita zemē un aizvēra acis. Kad viņš tās attaisīja, tad ieraudzīja, izauguši lieli un krāsaini spārni. Vilibaldiņš pacēlās spārnos un aizlaidās pie Jāņa. Viņš bija kļuvis par visskaistāko taureni mežā. Zvēriņi viņam nāca klāt un atvainojās. Visi kļuva labi draugi un cits citam vairs nedarīja pāri.
